kult
Lietojuma biežums :
kult 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
Stabili vārdu savienojumiKult riju. Kuļamais laiks.
1.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiKult rakstā.
1.2.Šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
1.3.pārnestā nozīmē Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem).
2.Strauji maisīt (ko), piemēram, lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā, arī lai (tas) sadalītos.
Stabili vārdu savienojumiKult sviestu. Sviesta kuļamā mašīna.
2.1.Putot (piemēram, krējumu, olas baltumu).
3.Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt2.
Saistītās nozīmes
3.1.Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
3.2.Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
Stabili vārdu savienojumiKult putas.
3.3.Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
4.parasti formā: trešā persona Vairākkārt, arī ilgāku laiku luncināt (asti), vēcināt (spārnus); arī kūļāt1.
6.apvidvārds Sist (ar vāli, rungu) tā, ka (audums) kļūst mīksts, gluds.
Stabili vārdu savienojumiCepuri kuldams. Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri