Paplašinātā meklēšana
Meklējam pavalsts.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (136):
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
- Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Gilgita un Baltistāna autonoma pavalsts Pakistānā ("Gilgit wa Baltistān"), atrodas valsts teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs — Gilgita, platība — 72496 kvadrātkilometri, 1800000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Duranga Durango - pavalsts Meksikā.
- Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m.
- Kotuleja Karena, pavalsts Mjanmas Savienībā.
- Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California").
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma.
- Mehika Mehiko, Meksikas pavalsts.
- Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
- Nuevo Leona Nuevoleona, Meksikas pavalsts.
- Galmuduga Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Gālkaghjo, platība - 46000 kvadrātkilometru, 1800000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Puntlenda Pašpasludināta pavalsts Somālijas sastāvā, administratīvais centrs - Garove, platība - 250000 kvadrātkilometru, 2400000 iedzīvotāju.
- Rakhaina pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) (_Rakhine_; _Arakana_), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Šana pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Shan"), administratīvais centrs - Tončī, platība - 155801 km^2^, 5061000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sitve Pilsēta ("Sittwe") Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Aome pilsēta Maksikā (_Ahome_), Sinaloas pavalsts ziemeļrietumos.
- Akambaro pilsēta Meksikā (_Acámbaro_), Gvanahvato pavalsts dienvidos.
- Akankeha pilsēta Meksikā (_Acanceh_), Jukatanas pavalsts rietumu daļā.
- Akaponeta pilsēta Meksikā (_Acaponeta_), Najaritas pavalsts ziemeļu daļā.
- Akatlana pilsēta Meksikā (_Acatlán_), Pueblas pavalsts dienvidu daļā.
- Akunja pilsēta Meksikā (_Acuña_), Koavila de Saragosa pavalsts ziemeļaustrumos pie ASV robežas, Riobravo krastā.
- Agvadulse pilsēta Meksikā (_Agua Dulce_), Verakrusas de Ignasio de la Lavje pavalsts austrumu pierobežā.
- Agvaprjeta pilsēta Meksikā (_Agua Prieta_), Sonoras pavalsts ziemeļaustrumos, pie ASV robežas.
- Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos.
- Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Gerrero pavalsts dienvidaustrumu daļā.
- Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā.
- Alamo pilsēta Meksikā (_Álamo_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts ziemeļu daļā.
- Alamosa pilsēta Meksikā (_Alamos_), Sonoras pavalsts dienvidos.
- Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos.
- Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā.
- Altamira pilsēta Meksikā (_Altamira_), Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos.
- Altamirano pilsēta Meksikā (_Altamirano_), Gerrero pavalsts ziemeļrietumu daļā.
- Alvaroobregona pilsēta Meksikā (_Álvaro Obregón_), Sonoras pavalsts ziemeļrietumu daļā.
- Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Nuevoleonas pavalsts ziemeļu daļā.
- Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Tamaulipasas pavalsts ziemeļu daļā.
- Antigvomorelosa pilsēta Meksikā (_Antiguo Morelos_), Tamaulipasas pavalsts dienvidrietumos.
- Aramberri pilsēta Meksikā (_Aramberri_), Nuevoleonas pavalsts dienvidu daļā.
- Arselija pilsēta Meksikā (_Arcelia_), Gerrero pavalsts ziemeļu daļā.
- Ariveči pilsēta Meksikā (_Arivechi_), Sonoras pavalsts austrumu daļā.
- Asensjona pilsēta Meksikā (_Ascensión_), Čivavas pavalsts ziemeļrietumu daļā.
- Atila pilsēta Meksikā (_Atil_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā.
- Astla de Terrasasa pilsēta Meksikā (_Axtla de Terrazas_), Sanluisa Potosi pavalsts dienvidu daļā.
- Kampeče Pilsēta Meksikā ("Campeche"), pavalsts administratīvais centrs, osta Meksikas līča krastā, 211700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Četumala Pilsēta Meksikā ("Chetumal"), Kintana Roo pavalsts administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čivava Pilsēta Meksikā ("Chihuahua"), pavalsts administratīvais centrs 1423 m vjl., 748500 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1954. g.).
- Koacakoalkosa Pilsēta Meksikā ("Coatzacoalcos"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts, osta Meksikas līča krastā, 305300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kvernavaka Pilsēta Meksikā ("Cuernavaca"), Vulkāniskās grēdas dienvidu piekājē 1540 m vjl., Morelosas pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kuljakana Pilsēta Meksikā ("Culiacan"), Sinaloas pavalsts administratīvais centrs, 605300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Durango Pilsēta Meksikā ("Durango"), pavalsts administratīvais centrs, 463800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ensenada Pilsēta Meksikā ("Ensenada"), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, osta Klusā okeāna krastā, 519800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Gvadalahara Pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Gvanahvato Pilsēta Meksikā ("Guanajuato"), pavalsts administratīvais centrs, 171700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ermosiljo Pilsēta Meksikā ("Hermosillo"), Sonoras pavalsts administratīvais centrs, 641800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Lapasa Pilsēta Meksikā ("La Paz"), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 189200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Merida Pilsēta Meksikā ("Merida"), Jukatanas pavalsts administratīvais centrs, 734200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mehikali Pilsēta Meksikā ("Mexicali"), Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Morelija Pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pačuka Pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Puebla Pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Keretaro Pilsēta Meksikā ("Queretaro"), atrodas Meksikas kalnienē 1813 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Saltiljo Pilsēta Meksikā ("Saltillo"), Koavila de Saragosas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tepika Pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tlaskala Pilsēta Meksikā ("Tlaxcala"), pavalsts administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Toluka Pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tustlagutjerresa Pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Viktorija Pilsēta Meksikā ("Victoria"), Tamaulipasas pavalsts administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2007.g.).
- Viljaermosa Pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Halapa Pilsēta Meksikā ("Xalapa"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts administratīvais centrs, 387900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Monterreja Pilsēta Meksikā (sp. val. "Monterrey"), Austrumu Sjerramadres kalnu piekājē 490-640 m vjl., Nuevoleonas pavalsts administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Čilpansingo Pilsēta Meksikas dienvidrietumos ("Chilpancingo"), Gerrero pavalsts administratīvais centrs, 187250 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kolima Pilsēta Meksikas rietumos ("Colima"), pavalsts administratīvais centrs, 137400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Agvaskaljentesa Pilsēta Meksikas vidienē ("Aguascalientes"), pavalsts administratīvais centrs, 722300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oahaka Pilsēta Meksikas vidienē ("Oaxaca"), Dienvidu Sjerramadres kalnos 1550 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 258000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sakatekasa Pilsēta Meksikas vidienē ("Zacatecas"), Meksikas kalnienē 2248 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1219000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Namtu Pilsēta Mjanmā ("Namtu"), Šanas / Tai pavalsts ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju.
- Phaana Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Hpa-an"), Karenas pavalsts administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Molamjaina Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tončī Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hakha Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Činas pavalsts administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mjičina Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kačinas pavalsts administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 146500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Loiko Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kajas pavalsts administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gilgita Pilsēta Pakistānā ("Gilgit"), Gilgitas un Baltistānas autonomās pavalsts administratīvais centrs, 1500 m vjl., 56700 iedzīvotāju (1998. g.).
- Muzafarābāda Pilsēta Pakistānā ("Muzaffarābād"), Azadkašmīras autonomās pavalsts administratīvais centrs, 686900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gālkaghjo Pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Galmudugas administratīvais centrs, 85300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Garove Pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Puntlendas administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”).
- Puevla Puebla, pavalsts Meksikā.
- Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas").
- Klarjona Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Rokapartida Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sanbenedikto Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sokorro Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m.
- Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m.
- Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi").
- Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts Sonora, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Sonora”).
- Tavaska Tabasko - Meksikas pavalsts.
- Altara tuksnesis tuksnesis Meksikā (_Altar, Desierto de_), Sonoras pavalsts zimeļrietumos.
- A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes.
- Sanpedro Upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos.
- Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī.
- Agvanavala upe un sausgultne Meksikas vidienē (_Aguanaval, Rio_), Durango pavalsts austrumu pierobežā, daļēji arī robežupe ar Kovila de Saragosas pavalsti.
- zeme Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals.
- Virdžīnijas Sadraudzība Virdžīnija, ASV pavalsts (štats).
- Arko virsotne Meksikā (_Arco, Cerro_), Čivavas pavalsts dienvidu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 2835 m.
pavalsts citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV