Paplašinātā meklēšana
Meklējam plēst.
Atrasts vārdos (50):
- plēst:2
- plēst:1
- plēste:1
- aplēst:1
- plēstin:1
- applēst:2
- applēst:1
- atplēst:1
- daplēst:1
- ieplēst:1
- izplēst:1
- noplēst:1
- paplēst:1
- saplēst:1
- uzplēst:1
- uzplēst:2
- plēstaka:1
- plēsties:1
- aizplēst:1
- pārplēst:1
- pieplēst:1
- pieplēst:2
- plēstauga:1
- pusplēsts:1
- pušplēsts:1
- applēsties:1
- applēsties:2
- atplēsties:1
- ieplēsties:1
- izplēsties:1
- noplēsties:1
- paplēsties:1
- saplēsties:1
- uzplēsties:1
- aizplēsties:1
- izaplēsties:2
- izaplēsties:1
- pārplēsties:1
- pieplēsties:1
- aizaplēsties:2
- aizaplēsties:1
- atsaplēsties:1
- dasaplēsties:1
- iesaplēsties:2
- iesaplēsties:1
- jaunuzplēsts:1
- nosaplēsties:1
- pasaplēsties:1
- sasaplēsties:1
- pārsaplēsties:1
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- (pa)dzīt (retāk plēst) velnu
- dirsu plēst
- dzīt (arī triekt, plēst) jokus
- dzīvam ādu plēst nost
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm
- plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm)
- plēst (noplēst, dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (divas, trīs, septiņas, desmit u. tml.) ādas (kādam, no kāda)
- plēst (vai) ausis pušu
- plēst (vai) galvu pušu
- plēst (vai) sirdi pušu
- plēst galvu pušu
- plēst matus
- plēst muļķi
- plēst parķi
- raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm
- raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm)
- raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu)
- raut (arī plēst) vaļā
- vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm
Atrasts skaidrojumos (317):
- aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst.
- plaiksna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisma Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- trikņīt Aizplēst (kādu trauku).
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- aptāst Applēst (bērza tāsi).
- apreiķināt Aprēķināt, aplēst.
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
- ģerīt Ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst.
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
- pārdīrāt Ar spēku pārplēst, sadalot divās daļās.
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- ģirnīt Ar varu kaut ko raut, plēst.
- grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
- noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst.
- atplenst Atplēst.
- atplēsīt Atplēst.
- plēsīt Atplēst.
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
- driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas; skrandas.
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
- atdirnīt Atraut, atplēst.
- dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri.
- atsašiepties Būt atplēstam (par apavu purngalu).
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- plekša Cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm.
- lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
- rīklēties Cīnīties, plēsties.
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
- ieplēst Daļēji saplēst; vietumis saplēst.
- pusplēsts Daļēji saplēsts; daļēji novalkāts.
- plēsējs Darītājs --> plēst.
- blazdoties Dauzīties, plēsties.
- sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst.
- ergāties Dusmoties; plēsties.
- švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties.
- drāksnāt Ieplēst.
- iedīrāt Ieplēst.
- ielampāt Ieplēst.
- ieplosīt Ieplēst.
- ievirgāt Ieplēst.
- bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas.
- kankaris Ieplēsta vai atplēsta auduma daļa.
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- iesaplēsties Ieplēsties.
- knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
- knībeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš.
- ieļekāt Iesist, ieplēst.
- izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
- atsaecēties Ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties.
- spurēt Īsi, ātri un ar troksni vicināt; izplēst spuras.
- izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
- izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
- izplāvāties Izplatīties, izplēsties.
- applēst Izplēst (izspīlējot).
- paāderēt Izplēst naudu (kāršu spēlē).
- izmaknīt Izplēst, izrakt.
- izģerīt Izplēst, izraut.
- izerbīt Izplēst, savelt.
- atvēst Izplēst.
- izērcēt Izplēst.
- iznieskāt Izplēst.
- izplēcināt Izplēst.
- izšķirstināt Izplēst.
- izknīzāties Izplēsties, izplūkties.
- izerģēties Izpriecāties; izplēsties.
- izellēties Izrāties, izplēsties.
- izrēdēt Izraut, izplēst, iznīcināt.
- druoneica jumta skaida, plēsta no koka (apmēram 1,5 m gara).
- čūčals Kāds, kam ir netīrs un saplēsts apģērbs.
- zamba Kāds, kas ir nekārtīgi ģērbies, saplēstās drēbēs.
- vīžinieks Kāds, kurš iet lūkus plēst.
- šubraka Kāds, kurš staigā saplēstā apģērbā.
- novilnīt Kādu laiku plēst matus.
- kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza.
- uzkasīties Kasot atsegt, uzplēst.
- uzkrecēt Kasot, skrāpējot uzplēst.
- ļepsna Kaut kas saplēsts un netīrs.
- uzkliest Kaut ko izklāt, izplēst.
- klupt matos kauties, plēsties.
- ķūlēties Kauties, plēsties.
- loskāties Kauties, plēsties.
- mizāties Kauties, plēsties.
- mizoties Kauties, plēsties.
- šļaukāties Kauties, plēsties.
- žaustīties Kauties, plēsties.
- pļokāties Kauties; plēsties.
- štaukāties Kauties; plēsties.
- zvektēties Kauties; plēsties.
- nokakarēties Kļūt noplīsušam, saplēstām drēbēm.
- izknābt Knābjot izplēst, izēst.
- uzknabināt Knibinot uzplēst (brūci).
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
- finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt.
- lanckare Lupatas, saplēsta sega (kā nešanai).
- barbaliņas Lupatas, saplēsts apģērbs.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
- palīst Mazliet uzplēst, pabeigt līdumu.
- iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
- ģīzgāt Mīdīt, plēst.
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
- pieplēst Nedaudz izplēst, palielināt apjomā.
- ieplūkāt Nedaudz plēst, raustīt.
- ieplūkt Nedaudz plēst, raustīt.
- paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
- aizaplēsties Nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam.
- atdirknīt Nekārtīgi atplēst.
- vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
- cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
- grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets.
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
- sadrāzt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
- sadrelēt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
- nodraskāt Nobružāt, noplēst; nobrāzt.
- nodrazgāt Nobružāt, noplēst.
- drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm).
- apdriksēties Nodriskāties, saplēst.
- lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali.
- atkrecēt Nokasīt, kasot nolobīt, noplēst.
- nostērbelēties Nolietot, noplēst stērbelēs (par apģērbu).
- nosmaukt Nomaukt (noplēst) mizu.
- nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu).
- noplēst biļeti noplēst biļetei kontroles talonu.
- nostērbelēt Noplēst drēbes līdz stērbelēm.
- kaskāt Noplēst egles mizu.
- apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi).
- noģickāt Noplēst, nodīrāt.
- drauznāt Noplēst, nodrāzt, nokasīt.
- drauzāt Noplēst, nodrāzt.
- nodrikšķināt Noplēst, nolauzt, noplūkt.
- nomaikt Noplēst, nomaukt.
- nozuņģēt Noplēst, noplūkt.
- novirgāt Noplēst, noraut.
- nodirknīt Noplēst, noskrāpēt.
- noģerīt Noplēst; ar grūtībām nogriezt.
- abrumpēt Noplēst.
- nočinkāt Noplēst.
- noņerbot Noplēst.
- kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
- kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
- kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
- kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
- kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam).
- virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums.
- šķēllaupa Noplēsta šķautne, šķēpele.
- driksna Noplēsta vai nomizota koka miza.
- ļēpata Noplēsts ādas gabals kopā ar gaļu pie tā.
- lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
- abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- noģirģāt Noraut, noplēst.
- nobargulēt Novalkāt, nodeldēt, saplēstam kļūt.
- izdriskāt Novalkāt, saplēst.
- lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
- lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
- noplosīt Pa gabalam noplēst, noplūkt.
- ieplēsums Pabeigta darbība, rezultāts --> ieplēst.
- saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
- ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt.
- pavirgāties Paplēsties.
- švirkstēt Par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
- pušplēsts Parasti savienojumos "ne pušplēsta vārda (vārdiņa)", "ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)": nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
- pāršķiest Pārplēst, pāršķelt.
- padirknīt Pārplēst.
- himenorāfija Pārplēstas jaunavības plēves sašūšana.
- šķilāt pāršķelt, saplēst.
- aplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> aplēst; aprēķins.
- atplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> atplēst; atplēstā daļa.
- vējdēle Pie jumta latu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un noplēst uz latu galiem uzsistās skaidas.
- pieskust Pieplēst (mizas pietiekami, daudz).
- uzkribināt Pieskaroties, kasot uzplēst.
- viknot Pikot, burzīt, plēst, plūkt.
- šķerbulēt plēst (skalu).
- atšķerbulēt Plēst, noplēst (skalu).
- virgāt Plēst, plēsties, ecēties.
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2).
- uzplūkt Plucinot, raujot uzplēst.
- izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku.
- izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku.
- pušķīt plūkt, plēst (lai veidotu pušķi).
- vuļlīt Plūkt, plēst.
- panckoties Plūkties, kauties, plēsties.
- dirkāties Plūkties, plēsties, kauties.
- verņīties Plūkties, plēsties.
- pusplēsts pušplēsts.
- šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
- raustīt Raujot plēst (augus, to daļas).
- draskāt Raustīt, plēst; saplosīt (drēbes); braucīt, laitīt.
- ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties.
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
- apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
- vančāt Raut, plēst, gāzt, grūst, mest.
- dirkāt Raut, plēst, plosīt, plūkt.
- rēdīt Raut, plēst.
- rēceniski Rēceniski smiekli - nejauki, skaļi smiekli ar plaši atplēstu muti.
- pārplēsties Refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
- pārplesties Refl. --> pārplest; tikt pārplēstam.
- aplēse Rezultāts --> aplēst; aprēķins.
- sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
- plēsināt Rīdot, kaitinot (parasti suņus), panākt, ka (tie) sāk plēsties; rīdīt.
- sapamparoties Saģērbties vecā, nekārtīgā un saplēstā apģerbā.
- sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst.
- sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem).
- sašļaukāties Sakauties, saplēsties.
- salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt.
- izvāverot Salauzt, saplēst.
- irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
- sadīrāt Saplēst (3).
- šķērdelēt Saplēst (apģērbu).
- sašķērdelēt Saplēst (kādu apģērbu) garenās lupatās, sagriezt.
- padarināt Saplēst (lūkus).
- sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
- saplūskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
- sadrokstēt Saplēst jeb sašķelt šaurākās strēmelēs.
- šķendelēt Saplēst šķēpelēs, saskaldīt.
- saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu).
- saderglīt Saplēst, sadalīt.
- saskrotēt saplēst, sadauzīt; nopērt; ar rīksti iesist.
- drēbt Saplēst, saplosīt.
- droksnēt Saplēst, saplosīt.
- drokstēt Saplēst, saplosīt.
- sadirknīt Saplēst, saplosīt.
- sadirnīt Saplēst, saplosīt.
- sadraiskāt Saplēst, saplosīt.
- sadraišķīt Saplēst, saplosīt.
- saģirnīt Saplēst, saplosīt.
- sapluksināt Saplēst, saplosīt.
- satirzāt Saplēst, saplosīt.
- satraišķīt Saplēst, saspiest.
- sadroztalāt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt.
- sadroztalēt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt.
- sadroztelēt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt.
- sašķēst Saplēst, sašķelt, sacirst.
- saģērēt Saplēst; sadeldēt.
- sadranckāt saplēst.
- norēdīt Saplēst.
- sadraskāt Saplēst.
- saģerīt Saplēst.
- saķūlēt Saplēst.
- savirgāt Saplēst.
- savirskāt Saplēst.
- pušacs Saplēsta (tīkla) acs.
- lancakas saplēstas drēbes; saplīsis apģērba gabals.
- lantuhi Saplēstas drēbes.
- savirgāties saplēsties.
- skarbana saplēsts apģērba gabalss, lupata.
- ņērbas Saplēsts apģērbs.
- nodrisis Saplēsts, nodriskāts; nodriskis.
- nodriskis Saplēsts, nodriskāts.
- pušējs Saplēsts, salauzts, pušu.
- applosīt Saplosīt, sadīrāt, saplēst.
- sadrezgāt Saplosīt, saplēst.
- sadrišķēt Saplosīt, saplēst.
- salampāt Saskaldīt, saplēst.
- sadrašķēt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
- sadrašķīt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
- saskarbalāt sasmalcināt, saplēst.
- savirskāties Sastrīdēties, saplēsties.
- saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties.
- čīkāties Savā starpā plēsties, cīnīties.
- plētinies Savienojumā ar "plēsties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- plēstin Savienojumā ar darbības vārdu "plēst" raksturo šīs darbības intensitātes pastiprinājumu.
- plēsien Savienojumā ar verba "plēst" formām pastiprina šī verba nozīmi.
- plēšus Savienojumā ar verbu "plēst", "plēsties" formām pastiprina šo verbu nozīmi; laužoties; ar varu.
- lupat lampās sīkos gabalos, strēmelēs, druskās (saplēst, saplīst u. tml.).
- knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
- vicēties Sisties, kauties, plēsties.
- sasist Sitot sašķelt, saplēst.
- atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
- ļaupata Skranda, no ķermeņa atplēsts gabals.
- saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst.
- saspert Sperot sašķelt, saplēst.
- aizmaulīt Stipri aizplēst (aizlauzt).
- sačikāt stipri izplūkāt, plēst matus.
- vilināt Stipri plēst aiz matiem.
- atraut Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
- krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
- krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
- sapiķelēt Tā saspiest kopā, ka nevar ne atplēst.
- pervains Tāds (koks), kuram vietām noplēsta miza.
- stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
- draska Tas, kas ir sasists, saplēsts; lauska.
- aizslejs Tautas celtniecībā ap dzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki.
- aizsleja Tautas celtniecībā apdzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki.
- iesaplēsties Tikt ieplēstam.
- lūku dienas trīs dienas pavasarī, kad liepām miza atlobījās un visam pagastam bija atļauts iet pa muižas mežiem lūkus plēst.
- pierāt Uzplēst (jaunu zemi); līst (līdumu).
- šķērpēt Uzplēst, uzart velēnu.
- izgraut Uzplēst, uzraut.
- uzģērēt Uzplēst, uzraut.
- uzģirīt Uzplēst, uzraut.
- poinīt Vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst.
- puinīt Vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst.
- noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst.
- saplošāt valkājot noplēst, savalkāt.
- ģickāt Valkāt, plēst (par apaviem).
- stulbis Veca pusnoplēsta māja.
- paugas Vecas, saplēstas drēbes, lupatas.
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1).
- plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5).
- mizaklis Virspuse priedes kokam, kam miza noplēsta.
- šķilu žogs žogs, kas veidots starp mietu pāriem ieslīpi sakraujot šķilas, kas plēstas no egļu vai priežu baļķiem.
plēst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
LTG T