Paplašinātā meklēšana
Meklējam raudāt.
Atrasts vārdos (41):
- raudāt:1
- graudāt:1
- raudātin:1
- apraudāt:1
- atraudāt:1
- ieraudāt:1
- izraudāt:1
- noraudāt:1
- paraudāt:1
- saraudāt:1
- spraudāt:1
- uzraudāt:1
- raudāties:1
- aizraudāt:1
- apgraudāt:1
- iegraudāt:1
- izgraudāt:1
- nograudāt:1
- pagraudāt:1
- pieraudāt:1
- sagraudāt:1
- aizgraudāt:1
- piegraudāt:1
- fraudātors:1
- apraudāties:1
- ieraudāties:1
- izraudāties:1
- noraudāties:1
- paraudāties:1
- saraudāties:1
- aizraudāties:1
- izaraudāties:1
- pārraudāties:1
- aizaraudāties:1
- apsaraudāties:1
- iesaraudāties:1
- nosaraudāties:1
- iesagraudāties:1
- nosagraudāties:1
- pārsaraudāties:1
- piesaraudāties:1
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (343):
- varkšt Apnicīgi raudāt.
- apgaudot Apraudāt gaudojot, kaucot.
- aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot.
- apgaudēt Apraudāt, sērot.
- apgaust Apraudāt, sērot.
- savēkšties apraudāties.
- apsaraudāties Apraudāties.
- dīkaļāt Ar pārtraukumiem skaļi raudāt.
- dīkaļāties Ar pārtraukumiem skaļi raudāt.
- ņerkšināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkšķināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkstināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- dīkāt Atkārtoti skaļi raudāt.
- dīkuļot Atkārtoti skaļi raudāt.
- pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
- biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- veukšēt Balsī raudāt, činkstēt.
- ļēkšēt Balsī raudāt; činkstēt.
- žveirēt Bēdīgi raudāt, šņukstēt.
- pūtēlis bērns, kas ātri uztraucas un sāk raudāt.
- ar sausām acīm bez asarām; nespējot raudāt.
- acis ir sausas bez asarām; nespējot raudāt.
- žveirīt Bez mitēšanās raudāt (par bērnu).
- varkāties Bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud.
- ģerot Brēkt, raudāt.
- šņurgāt Būt izmisumā, raudāt.
- piļļa Cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- zvinkšēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
- zvinkšķēt Čīkstēt, gatavoties raudāt (par bērnu).
- verkstēt Čīkstēt, rūkt pretī; raudāt.
- biūāt Čīkstēt, spītīgi raudāt.
- didelēt Činkstēt, raudāt.
- raudiens Darbība, process --> raudāt (1); arī raudas.
- (visas) acis izraudāt daudz un ilgi raudāt.
- mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
- mirkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
- slīkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt.
- slīkt asarās daudz, arī bieži raudāt.
- slīkt (arī mirkt) vienās asarās daudz, arī bieži raudāt.
- mirkt vienās asarās daudz, bieži raudāt.
- dunkšēt Dungāt, raudāt (par bērniem).
- purzlāties dusmoties, raudāt ar izstieptām lūpām.
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
- bazūnēt Gari velkot raudāt.
- vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- traišķīties Gauži raudāt.
- apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi.
- aizdemties Ieraudāties (uz īsu mirkli).
- aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī.
- ienīkšēties Ieraudāties, iečīkstēties.
- ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties.
- ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
- aizaraudāties Ieraudāties.
- iebimbāties Ieraudāties.
- iebiuvāties Ieraudāties.
- iedīkties Ieraudāties.
- iepidelēties Ieraudāties.
- iepiļļāties Ieraudāties.
- iepinkšēties Ieraudāties.
- iepinkšķēties Ieraudāties.
- uzdimzāt Ieraudāties.
- uzdingāt Ieraudāties.
- ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieraudāties.
- ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
- ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt.
- bumbāt Ietiepīgi raudāt.
- žīpstēt Ietiepīgi raudāt.
- iegaudoties Ievaimanāties; arī skaļi ieraudāties.
- šņergāt Īgnēties, pinkšķēt, raudāt.
- šņergāties Īgnēties, pinkšķēt, raudāt.
- saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
- sašmaulēt Ilgāku laiku raudāt, kaukt.
- nosadrēkšties Ilgāku laiku stipri raudāt.
- noraudāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt.
- nočinkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt.
- saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
- nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
- izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
- izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
- izelsoties Ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
- atraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
- sastabulēt Ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt.
- šķērsties Ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu).
- smuilāt ilgi raudāt.
- žimbāt Ilgi un klusi raudāt.
- pļirrāt Ilgi un smalki raudāt.
- varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
- varšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
- ģergzdēt ilglaicīgi raudāt, līdz apnikumam apkārtējiem.
- iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī.
- sūlāt Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
- sūlot Ilgstoši raudāt, šņukstēt.
- iesaraudāties Ilgstoši un stipri raudāt.
- sačinkstēt ilgstoši untumaini raudāt.
- uzbimbāt Īslaicīgi raudāt.
- noņerkstēt Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
- uzbingāt Īsu brīdi raudāt, ieraudāties.
- izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
- izpimparāties Izraudāties (par bērniem).
- izaraudāties Izraudāties.
- izbaurāties Izraudāties.
- izbimbāties Izraudāties.
- izdīkties Izraudāties.
- izkaukties Izraudāties.
- izpidelēties Izraudāties.
- izpiļļāties Izraudāties.
- izpinkšēties Izraudāties.
- izpinkšķēties Izraudāties.
- izpinkstēties Izraudāties.
- izvēkštiess Izraudāties.
- dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt.
- izgaudāties Izvaimanāties, skaļi izraudāties.
- izgaudoties Izvaimanāties; arī skaļi izraudāties.
- pasūlāt Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
- pasūlāties Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
- uzsūlāt Kādu brīdi raudāt.
- pabauroties Kādu laiku baurot, skaļi raudāt.
- uzčinkstēt Kādu laiku činkstēt, raudāt.
- sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt.
- pabaurot Kādu laiku skaļi raudāt.
- ņerkstēt Kaprīzi raudāt.
- nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu).
- pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt.
- činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt.
- tilēt Kaukt, smilkstēt, raudāt.
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- ņēkstēt Kliegt un klusi raudāt.
- žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt.
- vākstēt Kliegt, raudāt (kā bērni to dara).
- vēkšķīt Kliegt, raudāt (par bērnu).
- vēkškt Kliegt, raudāt (par bērnu).
- vaukšēt Kliegt, raudāt.
- veršķināt Klusām raudāt.
- varkšēt Klusām un ietiepīgi raudāt.
- ķenstēt Klusi raudāt, kunkstēt.
- kvelkstēt Klusi raudāt.
- kvenkšēt Klusi raudāt.
- kvenkšķēt Klusi raudāt.
- kvenkstēt Klusi raudāt.
- zumburāt Klusi raudāt.
- šmuilāt Klusu raudāt (par bērnu).
- šmukstēt Klusu raudāt, šņukstēt.
- surdzēt Kurnēt, raizēties, raudāt.
- surzēt Kurnēt, raizēties, raudāt.
- izspiest (kādu) asaru liekuļojot sākt raudāt.
- aizbrēcināt Likt raudāt, būt par iemeslu raudām.
- sūlināt Likt raudāt, raudināt.
- nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu).
- bļaustināt Ļaut bļaut, kliegt, raudāt; panākt, ka bļauj, kliedz, raud.
- brēcināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc (mazi bērni).
- vēkšināt Ļaut brēkt, raudāt; panākt, ka brēc, raud (parasti mazs bērns).
- verkšķināt Ļaut kliegt, raudāt.
- veršķināt Ļaut kliegt, raudāt.
- pabrēcināt Ļaut mazliet kliegt vai raudāt, panākt, ka kliedz vai raud.
- taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
- baltas asaras raudāt ļoti stipri raudāt.
- raud kā izkults ļoti stipri raudāt.
- izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
- izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
- visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
- raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt.
- gauži Ļoti žēli, rūgti, arī intensīvi (piemēram, raudāt, žēloties).
- padīkāties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
- padīkties Mazliet čīkstēt, bļaut, raudāt.
- nobirdināt asaras mazliet noraudāt.
- notecināt dažu asaru (retāk pa asarai) mazliet pāraudāt.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- aizvēkšties Nejauki raudāt, līdz kļūst aizsmacis.
- nenoraudāt nevienu asaru nemaz neraudāt.
- čunčot Nepārtraukti raudāt; čunčāt.
- čunčāt Nepārtraukti raudāt.
- žņergzdēt Neskaidri raudāt.
- velcēt Neskaisti dziedāt; raudāt.
- pečkot Nevajadzīgi, veltīgi raudāt.
- nobrēkšķēties Nokliegties, noraudāties.
- noraudāt Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru - mazliet pāraudāt.
- nopilināt Noraudāt.
- nopimparāt Noraudāt.
- nopinkšēt Noraudāt.
- nopinkšķēt Noraudāt.
- nožļurgāties Noraudāties (1).
- nobimbāties Noraudāties.
- nobingāties Noraudāties.
- nobrēkt Noraudāties.
- nopidelēties Noraudāties.
- nopiļļāties Noraudāties.
- nopimparāties Noraudāties.
- nopinkšēties Noraudāties.
- nopinkšķēties Noraudāties.
- nopiņņāties Noraudāties.
- nosaraudāties Noraudāties.
- duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt.
- brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt.
- pavēkšēt Pakliegt, pabrēkt; pabļaut; paraudāt.
- ķikstēt Paklusi raudāt.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
- ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
- ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
- ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt.
- ierūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- ieraudināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk raudāt.
- uzraudināt Panākt, ka sāk raudāt.
- pārraudāties Pārāk daudz raudāt.
- pārbļāvināt Pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt.
- pieraudāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- paraudāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) raudāt.
- paraudāties Pāraudāt (1).
- papidelēt Pāraudāt (parasti par bērniem).
- pabiūvāt Paraudāt (parasti skaļi).
- pabimbāt Pāraudāt (parasti skaļi).
- padīkt Paraudāt.
- papinkšēt Paraudāt.
- papinkšķēt Paraudāt.
- papiņņāt Paraudāt.
- pasuslāt Paraudāt.
- pavēkšt Paraudāt.
- pabimbāties Paraudāties (parasti skaļi).
- pabiūvāties Paraudāties (parasti skaļi).
- papiļļāties Paraudāties.
- pavēkšties Paraudāties.
- aizbrēkt Pārkliegt; iesākt kliegt, raudāt.
- pārsaraudāties Pārraudāties.
- izsmaulāt Pārtraukt, izbeigt raudāt.
- pagaudot Pavaimanāt; arī skaļi pāraudāt.
- aizcīkstēt Pieraudāt, piečīkstēt.
- atvēkšties Pietiekoši, līdz apnikumam raudāt.
- pinēt Pinkstēt, raudāt.
- šņurgstīt Puņķoties; klusu raudāt.
- šņurkstēt Puņķoties; klusu raudāt.
- šņurkstīt Puņķoties; klusu raudāt.
- duļļāt Pusbalsī raudāt.
- kliegt raudāt – par mazu bērnu
- susurāt raudāt (arī bez nopietna iemesla).
- birdināt asaras raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- vilkt (garo) meldiju (arī meldiņu) raudāt (parasti par bērniem).
- noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt.
- noraudāties Raudāt un pārstāt raudāt; noraudāt (1).
- izraudāties Raudāt un pārstāt raudāt.
- noraudāt Raudāt un pārstāt raudāt.
- varkšīties Raudāt, ietiepīgi raudāt.
- varkšķīties Raudāt, ietiepīgi raudāt.
- pupas birdināt raudāt.
- vilkt garās vaļā raudāt.
- vilkt meldiņu raudāt.
- raudēt raudāt.
- sūrāt raudāt.
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
- selkāt raustīdamies raudāt.
- Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu.
- apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt).
- lūpa metas līka saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
- stiept garu lūpu saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
- lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt.
- asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt.
- laist vaļā savu tauri sākt raudāt skaļā balsī.
- laist biļļas vaļā sākt raudāt.
- ieknekstēties Sākt raudāt.
- laist meldiņu vaļā sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- izplūst asarās sākt stipri raudāt.
- sabimbāties Saraudāties.
- aizraudināt Saraudināt, likt raudāt.
- apraudināt Saraudināt, likt raudāt.
- aprūdināt Saraudināt, likt raudāt.
- raudātin Savienojumā ar "raudāt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sīkalēt sīkā balsī raudāt.
- drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu).
- iebrēkties Skaļi ieraudāties (parasti par bērnu).
- iedīgāties Skaļi ieraudāties uz īsu brīdi.
- izbiuvāties Skaļi izraudāties.
- nokliegt Skaļi noraudāt (visu laikposmu).
- uzbazūnēt Skaļi raudāt (kādu brīdi).
- piļot Skaļi raudāt (par bērnu).
- būtelēt Skaļi raudāt (par mazu bērnu).
- baurot Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
- vankšēt Skaļi raudāt, parasti bez iemesla.
- vankšķēt Skaļi raudāt, vaimanāt.
- vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
- svaist Skaļi raudāt, žēloties, bēdāties.
- smaulāt skaļi raudāt; bez redzama iemesla ilgi raudāt.
- brēkt Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.
- meldiju vilkt skaļi raudāt.
- raudāt balsī skaļi raudāt.
- baurāt Skaļi raudāt.
- beirāt Skaļi raudāt.
- demt Skaļi raudāt.
- reilēt Skaļi raudāt.
- reitēt Skaļi raudāt.
- stebulēt Skaļi raudāt.
- stemēt Skaļi raudāt.
- vākšēt Skaļi raudāt.
- vaukšt Skaļi raudāt.
- žeirot Skaļi raudāt.
- žļūrāt Skaļi raudāt.
- rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties.
- vēršķēt Skaļi vaidēt un raudāt.
- biūvāt Skaļi, balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt.
- izbļauties Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem).
- pārbimbāties Slimīgi noraudāties (nicinoši).
- raudu raudādams spēcīgi raudāt.
- brēkšķēt Spēcīgi raudāt.
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudāt ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- liet (rūgtas arī gaužas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt.
- liet (rūgtas, arī gaužas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt.
- liet rūgtas (arī gaužas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt.
- liet gaužas (arī rūgtas) asaras stipri raudāt, žēli raudāt.
- mutuļāt Stipri raudāt.
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt; stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- liet asaras stipri, žēli raudāt.
- snirgot Šņukstoši raudāt.
- knekstēt Šņukstot raudāt.
- kņukstēt Šņukstot raudāt.
- šņurkt Šņukstot raudāt.
- raudulīgs Tāds, kas mēdz bieži raudāt, parasti bez nopietna iemesla; arī pārmērīgi jūtīgs.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz bieži un skaļi raudāt (parasti par bērniem); raudulīgs.
- noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas (par acīm, seju); saraudāts.
- činkstulis Tāds, kurš bieži mēdz raudāt.
- brēkuļot Tēlot brēkuli, bļauri; bļaut, raudāt.
- gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt.
- gudāt Vaimanāt, dziedāt; žēloties, sūroties, skumt, raudāt.
- tūtot Vaimanāt, raudāt.
- paikstēt Vaimanāt, žēloties, raudāt.
- gaudot Vaimanāt; arī skaļi raudāt.
- raudāt gaužas asaras žēli raudāt.
- raudāt rūgtas asaras žēli raudāt.
- raudāt rūgtas (arī gaužas) asaras žēli raudāt.
- dverkstēt Žēli raudāt.
- špinkstēt Žēli raudāt.
- vēkšt Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu).
raudāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV