Paplašinātā meklēšana

Meklējam riu.

Atrasts vārdos (192):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (538):

persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium").
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium").
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem.
Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
elksnine Alksnene ("Lactarius rufus").
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium").
fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums.
kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum").
ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale").
ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium").
ķērkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
ķērnis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
ķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
kūkojeņš Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
pērkoņi Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
slotzāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
tāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
ūdensšķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
žultine Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
gultas blakts asinsblakšu dzimtas suga ("Cimex lectularius").
sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius").
milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius").
balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
māneklis Augs ("Galium spurium").
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
fuzarioze Augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum").
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas.
kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama.
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
skrimeļi baltā krimilde ("Lactarius bertillonii").
krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii").
Lactarius vellereus baltās krimildes "Lactarius bertillonii" nosaukuma sinonīms.
Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms.
difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī.
gumainā balttīmeklene balttīmekleņu suga ("Leucocortinarius bulbiger").
lielais bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorarius").
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti.
sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus").
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu.
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos.
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
dižskābaržu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos.
kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos.
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži.
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti.
ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos.
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos.
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs.
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām.
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem.
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās.
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs.
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem.
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
neriīns C~24~H~40~N~2~, glikozīds "Nerium oleander" mizā un lapās.
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos.
skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius").
čiguri Cigoriņi ("Cichorium").
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem.
endīvija cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia"), ko mēdz audzēt lapu salātiem; salātcigoriņš.
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
ceļmala Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigoreņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigori Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigureni Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciguriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cigurins Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciguriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikariņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cīkoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cikoriņs Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
cīkoriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
ciporiņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
zilpienes Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
zilstares Cigoriņu suga ("Cichorium intybus").
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
cūcine Cūcene ("Lactarius turpis").
Lactarius turpis cūcenes "Lactarius necator" nosukuma sinonīms.
Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā.
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium").
miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata").
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā.
fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
slotiņu divzobe divzobju suga ("Dicranum scoparium").
maldinošā divzobe divzobju suga ("Dicranum spurium").
varžu donis doņu suga ("Juncus ranarius").
sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums.
Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā.
apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama.
kaķpēdiņa Dzeltenā kaķpēdiņa - dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium").
bezsmertņiks Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
dilumzāle Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
kaķpēdiņi Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
pļāpenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmene Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmpuķe Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmpuķes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
salmpuķītes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
saulzelte Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
sausziede Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
vienmērskaistā Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium").
kaķa pēda dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium").
dzeltenā kaķpēdiņa dzeltenā salmene (“Helichrysum arenarium”).
garaugļu džuta džutas suga ("Corchorus olitorius").
eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus").
Lactarius deliciosus var. piceus egļu rudmiese ("Lactarius semisanguifluus").
Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete.
embates Embotiņi ("Teucrium").
embutes Embotiņi ("Teucrium").
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā.
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle.
ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs.
parastais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus coronarius").
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
sausā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus penarius").
Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms.
gloeosporidiella Gloeosporidiella ribis - gleosporiju sugas "Gloeosporium ribis" nosaukuma sinonīms.
velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos.
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius").
Grūšļovas strauts Griušļova, Supenkas pieteka
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
iebriukšķēties Iesākt briukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekriukšēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
iekriukšķēties Iesākt kriukšķēt un tūlīt apklust.
Ichthyophthirius multifiliis ihtioftīriuss.
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
difilobotrioze Invāzijas slimība; helminloze, to ierosina gk. platais lentenis ("Diphyllobothrium latum").
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās.
Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.).
Friuli-Venēcija-Džūlija Itālijas reģions Friuli-Venēcija Džūlija.
tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes.
jūras vēdzele jūrasvēdzele ("Encheliopus cimbrius").
Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms.
paegles Kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis").
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
akmeņu kamene kameņu suga ("Bombus lapidarius").
vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs.
smiltāja kāpukviesis kāpukviešu suga ("Leymus arenarius").
bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi.
kā mieža grauds acī kaut kas nepatīkams, triumfējošs.
dienvidu kazuārs kazuāru suga ("Casuarius casuarius").
svītrainā klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius").
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija.
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija.
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija.
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium").
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
plankumainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium maculatum").
purpursarkanā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium purpureum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
rievainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium rugosum").
elaterīns Kristāliska viela šāvējgurķa "Ecballium elaterium" sulā.
neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu.
kriuks Kriukš.
kriukstēt Kriukšķēt.
vainaga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum coronarium").
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
skudrlauva Kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Eupatorium"), \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās.
itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
maldu laimiņš laimiņu suga ("Sedum spurium").
pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
platgredzene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Platygyrium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā.
slotveida leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum scoparium"), ko dēvē arī par Jaunzēlandes tējaskoku, no tās izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas.
apokalipse Literārā žanra forma kristietībā un jūdaismā, kas akcentē jautājumus par zudušām patiesībām, ticības triumfu un tiesas spriešanu pār visām tautām.
Sprūdi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukuma variants.
Spryudi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Spriudi" nosaukums latgaliski.
murmināšana Lūpu kustināšana bez skaņas, piem., komatozā stāvoklī vai "delirium mussitans" gadījumā.
embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas.
neīstā madara madaru suga ("Galium spurium").
Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
Sanguisorba minor mazās zaļvālītes "Poterium sanguisorba" nosaukuma sinonīms.
Grivdinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" kļūdains nosaukuma variants.
Gryudinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" nosaukums latgaliski.
mikobakterioze Mikobaktēriju (izņemot "Mycobacterium tuberculosis") ierosināta slimība.
lepras mikobaktērija mikobaktēriju suga ("Mycobacterium leprae").
tuberkulozes mikobaktērija mikobaktēriju suga ("Mycobacterium tuberculosis").
asinssārtais mikoblasts mikoblastu ģints ķērpju suga ("Mycoblastus sanguinarius").
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu.
Silene noctiflora nakts spulgotnes "Melandrium noctiflorum" nosaukuma sinonīms.
Helianthenum vulgare naudiņu saulrozītes "Helianthenum nummularium" nosaukuma sinonīms.
pakriukšēt Neilgu laiku, mazliet kriukšēt.
pakriukšināt Neilgu laiku, mazliet kriukšināt.
pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
nesanitārs Nelabvēlīgs, kaitīgs veselībai (lat. "insanitarius"); antisanitārs.
Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
smiltāja neļķe neļķu suga ("Dianthus arenarius").
spalvu neļķe neļķu suga ("Dianthus plumarius"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas.
cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas.
fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
nefrotuberkuloze Nieru slimība, ko izraisījusi "Mycobacterium tuberculosis".
folinerīns No oleandra ("Nerium oleander L.") lapām izolēts glikozīds.
Rosvikhruina Ņūrosa - pilsēta Īrijā (_Ros Mhic Thriuin_), tās nosaukums īru valodā.
parastais oleandrs oleandru suga ("Nerium oleander").
embates Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
emboši Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
embotes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
embutes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
mežeglīte Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys").
kriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
kriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
skriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
skriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
zvaigžņu stunda panākumu, triumfa brīdis, laikposms.
milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu.
gaīline Parastā gailene ("Cantharellus cibarius").
liepene Parastā pienaine ("Lactarius trivialis").
paparde Parastā sievpaparde ("Anthyrium filix-fenina").
zilā pienene parastais cigoriņš ("Cichorium intibus").
jasmīns Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius"), krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; neīstais jasmīns.
jasmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
jasmīni Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
jasminis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
jasmīnis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
jasmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
jesmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
jesmiņi Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
jesmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
jusmīnes Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
pīpkrūms Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
saranča Parastais klejotājsisenis ("Locusta migratorius").
krēķis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius").
sīlis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius").
zīlrozis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius").
vilnis Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus"), sēņu suga.
vilnene Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus").
vilniņi Parastais vilnītis ("Lactarius torminosus").
simska Parazītiska sēne "Polyporus ignarius".
ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem.
CA Pārtikas kodekss (latīņu "Codex Alimentarius").
phleosporella Phleosporella hiemale - cilindrosporiju sugas "Cylindrosporium hiemale" nosaukuma sinonīms.
purva piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco columbarius"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco columbarius aesalon"), aizsargājama.
krima Pienaine ("Lactarius").
ērglene Pienaiņu ģints suga ("Lactarius uvidus").
baltā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus").
priežu rudmiese pienaiņu suga ("Lactarius deliciosus").
egļu rudmiese pienaiņu suga ("Lactarius deterrimus"), bieži sastopama egļu mežos.
sīvā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius pergamenus").
piparu krimilde pienaiņu suga ("Lactarius piperatus").
meduszvīņu krimilde pienaiņu suga ("Lactarius repraesentaneus").
dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni.
saldā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius volemus").
baltenes Pieneņu dzimtas ēdamsēne "Lactarius vellereus", pasīvu garšu, parasta.
pesks piepe ("Polyporus igniarius"), deglis.
peska Piepe ("Polyporus igniarius"), deglis.
poss Piepe ("Polyporus igniarius").
ķempe Piepe (koka; "Polyporus igniarius").
parastā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus igniarius").
parastā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum sepiarium").
mainīgā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus varius", syn. "Polyporus varius").
Aviāno Pilsēta Itālijā ("Aviano"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampoformido Pilsēta Itālijā ("Campoformido"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasarza della Delīcija pilsēta Itālijā ("Casarsa della Delizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Červinjāno del Friuli pilsēta Itālijā ("Cervignano del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
Čividāle del Friuli pilsēta Itālijā ("Cividale del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kodroipo Pilsēta Itālijā ("Codroipo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kordenonsa Pilsēta Itālijā ("Cordenons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kormonsa Pilsēta Itālijā ("Cormons"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Džemona del Friuli pilsēta Itālijā ("Gemona del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Gorīcija Pilsēta Itālijā ("Gorizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
Gradiska d'Izonco pilsēta Itālijā ("Gradisca d'Isonzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Grado Pilsēta Itālijā ("Grado"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Latizāna Pilsēta Itālijā ("Latisana"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Maniago Pilsēta Itālijā ("Maniago"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Montefalkone Pilsēta Itālijā ("Montefalcone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Gorīcijas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Palmanova Pilsēta Itālijā ("Palmanova"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Porčija Pilsēta Itālijā ("Porcia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pordenone Pilsēta Itālijā ("Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 51500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sačile Pilsēta Itālijā ("Sacile"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Spilimbergo Pilsēta Itālijā ("Spilimbergo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Tarčento Pilsēta Itālijā ("Tarcento"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tarvizio Pilsēta Itālijā ("Tarvisio"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tolmeco Pilsēta Itālijā ("Tolmezzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Trieste Pilsēta Itālijā ("Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas autonomā reģiona un Triestes provinces administratīvais centrs, 201200 iedzīvotāju (2014. g.).
Udīne Pilsēta Itālijā ("Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 98900 iedzīvotāju (2014. g.).
Akvileja pilsēta Itālijas ziemeļos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, ~3,3 tūkstoši iedzīvotāju: Senās Romas laikos tā bija viena no lielākajām pilsētām reģionā ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
krimele Piparu krimilde ("Lactarius piperatus").
krimilda Piparu krimilde ("Lactarius piperatus").
krimilds Piparu krimilde ("Lactarius piperatus").
krimilis Piparu krimilde ("Lactarius piperatus").
pakase Piparu krimilde ("Lactarius piperatus").
Taenia lata platā lenteņa "Diphyllobothrium latum" nosaukuma sinonīms.
šķirbgalvis Platais lentenis ("Diphyllobotthrium latum", senāk "Bothriocephalus latus").
ložņu platgredzene platgredzeņu suga ("Platygyrium repens").
divžubru platragpaparde platragpaparžu suga ("Platycerium bifurcatum").
lielā platragpaparde platragpaparžu suga ("Platycerium grande").
lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa").
īstā posaspiepe posaspiepju suga ("Fomes fomentarius").
neīstā posaspiepe posaspiepju suga ("Phellinus igniarius syn. Fomes igniarius, Polyporus igniarius").
Trieste Province Itālijā ("Provincia di Trieste"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 212 kvadrātkilometru, 236500 iedzīvotāju (2012. g.).
Udīne Province Itālijā ("Provincia di Udine"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 4905 kvadrātkilometri, 541600 iedzīvotāju (2012. g.).
plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum").
platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola").
ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
alksnāja pūšļcepurene pūšļcepureņu suga ("Physcomitrium pyriforme").
parastā putcikāde putcikāžu dzimtas suga ("Philaenus spumarius").
parastā putekļuts putekļutu suga ("Trogium pulsatorium syn. Atropos pulsatorium").
brūnā putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Kateretes pedicularius").
svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta.
ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius").
skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
kaujas rati rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri; lietoti seno Austrumu zemēs no 3. g. t. p. m. ē.; bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem; senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka 16 zirgi
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
triuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Triuhi" iedzīvotāji.
Teze riungu (Indonēzija, Floresas sala) mitoloģijā - ciltsmāte, kultūrvarone, kas radīja pati sevi uz klints okeānā.
rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti.
melnais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella corium").
triumfāls Saistīts ar triumfu (2), tam raksturīgs.
lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius").
sakriukšēt Sākt kriukšēt (par ledu).
salduksnis saldūksne ("Lactarius resimus").
gruzdzjuks Saldūksne ("Lactarius resimus").
saldāksnis Saldūksne ("Lactarius resimus").
saldoksnis Saldūksne ("Lactarius resimus").
dzeltenā salmene salmeņu suga ("Helichrysum arenarium"), ko dēvē arī par dzelteno kaķpēdiņu un izmanto ārstniecībā.
dzeltējošā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus pulmonarius").
javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
mūsmere Sarkanā mušmire ("Amanita muscaria", senāk "Agaricus muscarius").
Melandrium sylvestre sarkanās spulgotnes " Melandrium dioicum" nosaukuma sinonīms.
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī.
Telmanoria alminata sarkanjoslu tīmeklenes "Cortinarius armillatus" nosaukuma sinonīms.
sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
ēriku sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium ericoides), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
dažādšūnu sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium heterostichum"), kas aug atklātās vietās.
vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama.
sarothamnus Sarothamnus scoparius - parastā slotzara "Cytisus scoparius" nosaukuma sinonīms.
naudiņu saulrozīte saulrozīšu suga ("Helianthemum nummularium"), Latvijā aizsargājama.
strauku Savienojumā ar "striuku" apraksta ritmiskas izkapts kustības skaņas siena pļavā.
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium").
krasta sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum riparium").
triumfators Senajā Romā - karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
cirks Senajā Romā - vieta karavadoņu triumfa gājienam, jātnieku un četrjūgu sacensībām, dūru cīņām utt.
ovācijas Senajiem romiešiem parasts mazais uzvaras gājiens (triumfs), kurā uzvaru vaiņagotais ieradies nevis braukšus - pajūgā, bet kājām vai jāšus zirgā, un upurējis nevis vērsi, bet aitu (ovis).
hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi.
eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji.
Tišja senindiešu mitoloģijā - zvaigznes Sīriusa nosaukums un kāds personāžs, acīmredzot dievišķais strēlnieks.
Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.).
d sens angļu sīknaudas penija (lat. "denarius") apzīmējums
sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē.
sila gļotpēdene sila tīmeklene ("Cortinarius mucosus syn. Myxacium mucosum").
Myxacium mucosum sila tīmeklenes jeb sila gļotpēdenes "Cortinarius mucosus" nosaukuma sinonīms.
krāķis Sīlis ("Garrulus glandarius").
kokuts Simtkājis ("Oniscus murarius"), stepes mitrene.
Alhabors Sīriuss jeb Lielā Suņa α, spožākā zvaigzne pie debesīm; retāk lietots tās nosaukums, kas cēlies no arābu valodas.
Kanikula Sīriuss jeb Lielā Suņa α, spožākā zvaigzne pie debesīm.
Seirijs Sīriuss.
Sīrijs Sīriuss.
skriukstēt Skriukšķēt.
skriušķēt Skriukšķēt.
mizgraužu skudrulītis skrudulīšu suga ("Thanassimus formicarius").
bišu skudrulītis skrudulīšu suga ("Trichodes apiarius").
faraonskudra Skudru dzimtas suga ("Monomorium pharaonis"), darbaskudras dzeltenbrūnas bez spārniem, sastopamas gk. siltās telpās, kur ir centrālapkure.
parastais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus scoparius syn. Sarothamnus scoparius"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet Priekules novada Gramzdā tā pārgājusi arī savvaļā.
krastmalu smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium albinum syn. Xanthium riparium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās.
dziedzerainais smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium strumarium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās.
Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs.
naglene Smiltāja neļķe ("Dianthus arenarius").
audzenīca Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
auzenica Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
lauknaglenes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
nagliņas Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
nagliņes Smilts neļķe ("Dianthus arenarius").
naglene Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius").
nīģeļķenes Spalvu neļķe ("Dianthus plumarius").
spriukstēt Spriukšēt.
priežu sprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Bupalus piniarius").
baltā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium album").
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
nakts spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium noctiflorum").
niedra Spulgzāles ("Phalarius").
niedrzāle Spulgzāles ("Phalarius").
Lapzemes stērste stērstu dzimtas suga ("Calcarius lapponicus"), Latvijā reizēm sastopama kā caurceļotāja; Lapzemes piešstērste.
mainīgā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium varium"), kas sastopama slapjā gāršā, dumbrājā, gravu mežos uz augsnes un trupošas koksnes.
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes.
mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama.
cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius").
rudais mūrniekputns šīs apakšdzimtas suga ("Furnarius rufus").
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
cigoriņš šīs dzimtas ģints ("Cichorium") ar baltu vai iedzeltenu sakni, ģintī 10 sugu, Latvijā sastopama 1 suga.
klostērija Šīs dzimtas ģints ("Closterium"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas.
koleosporija Šīs dzimtas ģints ("Coleosporium"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
tīmeklene Šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.
mikobaktērija Šīs dzimtas ģints ("Mycobacterium").
oleandrs Šīs dzimtas ģints ("Nerium"), ko Latvijā audzē telpās.
sinhitrija Šīs dzimtas ģints ("Synchytrium"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
pundurgliemene Šīs dzimtas ģints ("Sphaerium"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
rudkrūšu skudrķērājs šīs dzimtas suga ("Formicarius rufipectus").
sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
Etiopijas svilpējčakste šīs ģints suga ("Laniarius aethiopicus").
zilais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola solitarius").
sarkanpieres drēbniekķauķis šīs ģints suga ("Orthotomus sutorius").
krātera urnula šīs ģints suga ("Urnula craterium").
Coccomyces hiemalis šīs ģints suga, kas ir sēnes "Cylindrosporium hiemale" teleomorfa.
Ancylistes closterii šīs ģints suga, kas parazitē aļģes "Closterium delpontii" šūnās.
Sorosporium purpureum šīs ģints sugas "Sorosporium saponariae" nosaukuma sinonīms.
pesis Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius"); pese 1.
pese Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius").
kriukšķīgs Tāds, kas kriukšķ.
skriukšķīgs Tāds, kas skriukšķ; kriukšķīgs.
jūras tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Charadrius alexandrinus").
upes tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Charadrius dubius").
smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams.
dūdieviņš Tārtiņu sugas putns ("Charadrius hiaticula").
triumfētājs Tas, kas triumfē.
Apollona Epikūrija templis templis Grieķijā (_Temple o f Apollo Epicurius_), Peloponesas pussalas rietumu daļā.
baltvioletā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius alboviolaceus").
sarkanjoslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene.
sarkanzvīņu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius bolaris").
vēršu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius bovinus").
brūnā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius brunneus").
zilganā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caerulescens").
kampara tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius camphoratus").
kanēļa tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius cinnamomeus").
pavalku tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius collinitus", syn. "Cortinarius muscigenus").
vilnainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius cotoneus").
bālā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius flexipes").
pārslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius hemitrichus").
ielauztā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius infractus").
birztalas tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius largus", syn. "Cortinarius nemorensis").
sila tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius mucosus", syn. "Myxacium mucosum"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sila gļotpēdene.
dzeltensarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius orellanus").
joslainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius paragaudis").
purpursarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius phoeniceus").
zvīņainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius pholideus").
plīvurpūču tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius praestans").
sarkanbrūnā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius rubellus", syn. "Cortinarius speciosissimus").
asinssarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sanguineus", syn. "Dermocybe sanguinea"); asinssarkanā ādgalve.
sarkanlapiņu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius semisanguineus", syn. "Dermocybe semisanguinea"); sarkanlapiņu ādgalve.
zīmoga tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sodagnitus").
āžu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius traganus", syn. "Inoloma traganum"); āžu biezkāte.
gleznā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius triumphans", syn. "Cortinarius crocolitus").
parastā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius trivialis").
daudzkrāsainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius variecolor").
violetā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius violaceus").
smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
pelēkā tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis atramentaria", syn. "Coprinus atramentarius").
smiltāju tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus arenarius").
ecclesia triumphans triumfējošā draudze (svēto draudze debesīs).
trionfale Triumfējoši; gavilējoši, līksmi.
triumvirs Triumvirāta loceklis.
trijvīri Triumvirāts.
triuridales Triuridāļu rinda.
tūkstošveselība Tūkstošveselības zāle - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
tūkstošveselība Tūkstošveselības zālīte - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
bastarda tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius"), Latvijā dārzbēglis, sastopama samērā reti.
neīstā tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius").
plakanā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Choanomphalus riparius"), Latvijā sastopama reti.
Sphacelotecha panici-miliacei ustilāgu sugas "Sporisorium destruens" nosaukuma sinonīms.
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži.
juraņina Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
ķemmītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
mīgženītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
sisine Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
varnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnekļi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
Geranium cicutarium velnarutku grābeklītes "Erodium cicutarium" nosaukuma sinonīms.
krasta veronika veroniku suga ("Veronica teucrium", arī "Veronica latifolia").
triuridāļi Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Triuridales"), \~80 sugu.
dromedārs Vienkupra kamielis ("Camelus dromedarius"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Āfrikā un Āzijas dienvidrietumu daļā.
ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju.
krasta zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis riparia syn. Bromus riparius").
Hordeum murimum ssp. leporium zaķu mieža "Hordeum leporium" nosaukuma sinonīms.
kosmārija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Cosmarium"), vienšūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs, kuras nav dalītas daivās, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 130 sugu, kas izplatītas gk. augsto jeb sūnu purvu ūdeņos un starp sfagniem.
gliemežu zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium polygamum syn. Sanguisorba minor subsp. polygamum").
mazā zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium sanguisorba"), Latvijā aizsargājama.
Braya supina zemās žodzenes ("Sisymbrium supinum") nosaukuma sinonīms.
raibā zīlīte zīlīšu suga ("Parus varius").
eubotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, cestodes ("Eubothrium crassum").
difilobotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, lenteņi ("Diphyllobothrium dendriticum" un "Diphyllobothrium ditremum").
ihtioftirioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Ichthyophthirius multifillis").
baltsvītru zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus triurus").
Ūdensvīrs zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aquarius", saīsinājums "Aqr") debess ekvatora rajonā zem Pegaza, spožākās zvaigznes tikko sasniedz 3. zvaigžņlielumu, Latvijā novērojams rudenī.
augstā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium altissimum").
Lēzela žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium loeselii").
ārstniecības žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium officinale"), Latvijā autohtona.
austrumu žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium orientale").
daudzveidīgā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium polymorphum").
zemā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium supinum"), Latvijā aizsargājama, autohtona.
Volgas žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium wolgense").
Ķīnas dižknābis žubīšu dzimtas suga ("Coccothraustes migratorius").

Citās vārdnīcās nav šķirkļa riu.