triumfēt
Lietojuma biežums :
triumfēt [tri-umfēt] 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
1.1.Būt pārākam; paust pārākumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri