Paplašinātā meklēšana
Meklējam saglabāties.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (40):
- stāvēt acu priekšā (arī acīs) atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām).
- atstāvēt Ilgāku laiku saglabāties (par priekšmetiem).
- aizastāvēties Ilgi saglabāties.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
- nostāvēt Kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī).
- bradzots Ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi.
- iegriezties Ļoti labi saglabāties (atmiņā).
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
- palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī); netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
- palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi).
- iekāpt galvā nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- ieiet galvā nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- iegult Nonākt un saglabāties (apziņā).
- iegulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
- nogulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- aizturēties Palikt neskartam, saglabāties.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
- aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
- iegult Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- palikt dzīvam saglabāt dzīvību; netikt iznīcinātam, saglabāties.
- uzturēties saglabāties noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai; [uzglabāties]{s:1311}.
- palikt atmiņā saglabāties, arī iespiesties atmiņā.
- ģimenes sistēmu teorija skaidro ģimeni kā sociālu sistēmu, kuru uztur iekšējie noteikumi, robežas un attiecības, kas ļauj ģimenei saglabāties kā sistēmai arī tad, kad ģimenes locekļi piedzīvo dažādas pārmaiņas.
- sniega robeža sniega līnija, augstuma līmenis, virs kura sniegs u. c. cietie nokrišņi var saglabāties uz horizontālām virsmām sniega paliku veidā visu gadu.
- uztaupīties Taupot saglabāties no senākiem laikiem.
- aizķerties Tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.).
saglabāties citās vārdnīcās:
LLVV