Paplašinātā meklēšana
Meklējam skaist.
Atrasts vārdos (79):
- skaist:1
- skaista:1
- skaiste:1
- skaiste:2
- skaists:1
- skaistai:1
- skaistin:1
- skaistīt:1
- skaistra:1
- skaistrs:1
- saskaist:1
- skaistais:1
- skaisteņš:1
- skaisties:1
- skaistiņš:1
- skaistoga:1
- skaistule:2
- skaistule:1
- skaistums:1
- neskaists:1
- paskaists:1
- skaistacis:1
- skaistieši:1
- skaistināt:1
- skaistriņa:1
- skaistulis:1
- skaistulis:2
- izskaistīt:1
- skaisteklis:1
- skaistēties:1
- skaistgalve:1
- skaistīties:1
- skaistnātre:1
- skaistoties:1
- apskaisties:1
- atskaisties:1
- daiļskaists:1
- ieskaisties:1
- izskaisties:1
- noskaisties:1
- paskaisties:1
- saskaisties:1
- uzskaisties:1
- skaistciedrs:1
- skaistkārkls:1
- skaistlilija:1
- skaistrunība:1
- aizskaisties:1
- izskaistināt:1
- pārskaisties:1
- paskaistināt:1
- pieskaisties:1
- uzskaistināt:1
- skaistaudzīte:1
- skaistgalītis:1
- skaistgalvene:1
- skaistinājums:1
- skaistināties:1
- skaistkārklis:1
- skaistputniņš:1
- skaistvārdība:1
- skaistvārdīgs:1
- brīnumskaists:1
- pārskaistināt:1
- skaistkalnieši:1
- naktsskaistule:1
- vienmērskaistā:1
- skaistspalvains:1
- skaistumkopšana:1
- izskaistinājums:1
- izskaistināties:1
- neizskaistināts:1
- paskaistināties:1
- uzskaistinājums:1
- uzskaistināties:1
- skaistumkonkurss:1
- skaistumpunktiņš:1
- skaistumkaraliene:1
- visvisskaistākais:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (521):
- Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs.
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus.
- akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists.
- puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju.
- sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties.
- sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties.
- belkanto Apzīmējums itāļu dziedāšanas veidam, kur galvenā vērība pievērsta skaista toņa attīstīšanai.
- pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
- čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
- Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
- lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
- platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām.
- narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms.
- Calocybe leucocephala baltā skaistgalve.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- slauns brangs, skaists, teicams.
- daiļskaists Brīnišķīgs, graciozs un skaists.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- Mandžušrī Budisma mitoloģijā - "skaistais starojums", bodhitsatva, kas simbolizē gudrību un zināšanas.
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- seirēnes Burvīga, bet bezsirdīga skaistule.
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
- urkšļāties Būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties.
- erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- kaligrāfs Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
- gremzis Cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt.
- Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
- košiniece Daiļa, skaista meitene.
- aistētisks Daiļš, skaists, daiļuma pilns; estētisks.
- grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
- košināt Darīt (ko) košu, skaistu.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u.tml.).
- dailulīte Dem. --> dailule; skaista meitene.
- skaistriņa Dem. --> skaistra.
- skaisteņš Dem. --> skaists.
- skaistiņš Dem. --> skaists.
- beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists".
- dievājs Dievojs - labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs.
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- Callicarpa dichotoma divžuburu skaistoga.
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
- kaisīt pērles cūkām priekšā dot iespēju gūt, iepazīt ko labu, skaistu, vērtīgu kādam, kas nav tā cienīgs, nespēj to novērtēt.
- uzēsties Dusmoties, skaisties (uz kādu).
- bļauroties Dusmoties, skaisties, ļaunoties.
- kaisties Dusmoties, skaisties, ļaunoties.
- ķerkstēties Dusmoties, skaisties, pīkt.
- sadrūvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt.
- sadruvēt Dusmoties, skaisties, sapīkt.
- grēmāties Dusmoties, skaisties.
- krēsties Dusmoties, skaisties.
- purpāties Dusmoties, skaisties.
- špetnīties Dusmoties, skaisties.
- Calocybe chrysenteron dzeltenā skaistgalve.
- vitrināt Dziedāt, gavilēt; nepiespiesti, skaisti runāt.
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus.
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes.
- kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
- vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
- glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
- glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
- glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
- glaunai Glīti; skaisti.
- smuks Glīts; skaists.
- smukums Glītums; skaistums.
- dailīgs Graciozs, skaists (visādā ziņā).
- Coleus blumei greznā skaistnātre jeb Blūma koleja.
- pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
- karalisks grezns, ļoti skaists, bagātīgs
- ķēnišķīgs grezns, ļoti skaists, bagātīgs
- ķēnišķs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
- Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls.
- Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
- Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā.
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
- haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
- Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu.
- seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija.
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
- nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme.
- posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
- Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja.
- Amra Hindu mitoloģijā - krāšņākais koks ar neaprakstāmi skaistiem ziediem.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls.
- Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
- aizsvilnīt Iedegties dusmās; saskaisties.
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
- izskaisties Ilgāku laiku, daudz skaisties.
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- hūrijas Islama mitoloģijā - mūžīgi jaunas un skaistas jaunavas paradīzē (džannā).
- eu- Īstens, labs, skaistā stāvoklī.
- toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu).
- piepucēt Izdaiļot; izskaistināt.
- karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību.
- izraibināt Izskaistināt.
- laķierēt Izskaistināt.
- izpušķot Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
- cēloties Izskaistināties, greznoties.
- ķentrs Izveicīgs, skaists.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- iztīmināt Izvērpt smalku, skaistu.
- Callicarpa japonica var. angustata Japānas skaistoga.
- peins Jauks, skaists.
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- grezndegunis Kāds (kāda), kam ir skaists deguns.
- viķelis Kāds, kas skaisti dzied.
- košrunis Kāds, kurš skaisti runā.
- kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs; skaidrs un skaists (par rokrakstu).
- kosms Kārtība, skaistums, saskaņa.
- skaistra Kārts, maikste; skaiste 2.
- skaista Kārts, maikste; skaiste.
- kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
- apsirdīties Kļūt dusmīgam, saniknoties, saskaisties; apskaisties.
- celt gaisā seksti kļūt iedomīgam; apvainoties, saskaisties.
- saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- dekoratīvā koksne koksne ar skaistu krāsu, spīdumu un oriģinālu tekstūru, kuras veidošanās iespējama visu sugu kokiem.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu.
- mālēties Kopt skaistumu krāsojot seju.
- propilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, skaistumkopšanas maskās, krēmos, arī pārtikā, var radīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- kosmēte Kosmētiķe, skaistumkopēja.
- košvaigs Kosmētiskiem līdzekļiem panākts sejas izskaistinājums.
- vizuļojošais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga cayana"), viens no skaistākajiem kotingu dzimtas pārstāvjiem, satopams Dienvidamerikā.
- krāsns Krāšņs, skaists.
- krāsnība Krāšņums, skaistums.
- krāsnums Krāšņums, skaistums.
- izpiktoties Krietni skaisties, dusmoties.
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos.
- banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
- Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai.
- Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
- Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā.
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
- krienums Labākais un skaistākais kādā lietā.
- dievojs Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs.
- dievots Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs.
- bestrs Labs, dūšīgs, skaists.
- ārisks Labs, skaists, kopts.
- ārisks Labs, skaists.
- košs Labskanīgs, skaists.
- dižcepure Liela, skaista cepure.
- zeltozols Liels un skaists ozols.
- petuks Liels, skaists gailis.
- laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm.
- eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- kā saule ļoti daiļš, skaists.
- kā paradīzē ļoti labi, skaisti, patīkami, pārpilnībā.
- dižens Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs.
- kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds, spīdīgs; ļoti skaists.
- bārbija Ļoti skaista meitene.
- Paradīzes dārzs zemes virsū ļoti skaista vieta, kur var dzīvot laimē un pārpilnībā.
- zied kā laba diena ļoti skaisti, kupli ziedēt.
- kā dimants ļoti skaisti, zaigojoši mirdzēt.
- adonis Ļoti skaists jauneklis.
- poētisks Ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- debešķīgs Ļoti skaists; ļoti labs; brīnišķīgs.
- gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības.
- manierisms Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
- amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
- neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa.
- paskaistināt Mazliet izskaistināt (1).
- paskaistināties Mazliet izskaistināties.
- aizskaisties Mazliet saskaisties (kļūt dusmīgam).
- jauks Mierīgs, skaists, arī idillisks (par dabu, vietu dabā).
- hrīsolits Minerāls spoži dzeltenā krāsā, skaisti laistās.
- Adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem, ko tēloja kā skaistu jaunekli.
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
- ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas.
- Ēdene mūžīgas svētlaimes zeme; skaista apkaime, kur var laimīgi un bezrūpīgi dzīvot.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- nav skata (arī izskata) nav glīti, skaisti.
- papīkt Nedaudz sadusmoties (noskaisties).
- paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
- neražans Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
- neražens Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
- paraiķe Neliels lapu koku mežiņš, skaista birzīte, sevišķi kāda lielāka meža skaista vietiņa.
- menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte.
- pasakains neparasti skaists, arī ļoti labs – kā nācis no pasakas
- teiksmains neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī [fantastisks]{n:1} (2)
- brīnišķīgs neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina
- brīnišķs neparasti skaists, valdzinošs; [brīnišķīgs]{s:2213}
- brīnumaini Neparasti un ļoti skaisti, jauki.
- fantastisks Neparasts (piemēram, skaistumā, lielumā).
- velcēt Neskaisti dziedāt; raudāt.
- grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets.
- nekošs Neskaists, nejauks, riebīgs.
- nedārms Neskaists, nepieklājīgs.
- nedrāms Neskaists, nepieklājīgs.
- neknasts Neskaists, nevīžīgs.
- nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties.
- neizskaistināts Nolieguma divdabis --> izskaistināt.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- nokaisties Noskaisties.
- nokrežoties Noskaisties.
- nonaidoties Noskaisties.
- nopuņķoties Noskaisties.
- notusties Noskaisties.
- retušēt Noslēpt trūkumus, izskaistināt.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
- apglītināt Padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt).
- apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
- pasapužavāties Padusmoties, paskaisties.
- amorfa Pākšaugu dzimtas divdīgļlapju ģints, ko audzē dārzos kā krāšņuma krūmus, zied skaistiem purpurviolētiem, vārpveidīgi sakopotiem ziediem.
- izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku).
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- kā lelle par ļoti skaistu sievieti.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- uzskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistāku, labāku (parasti mākslas darbā).
- izskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- ēlizijs Paradīze; svēto mājoklis, skaista vieta.
- pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu.
- pārskaistināt Pārāk izskaistināt.
- pārskaisties Pārāk noskaisties.
- feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
- teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
- teatrālisms pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
- teatralizēt Pārmērīgi samākslot, uzmācīgi izskaistināt.
- teatrāls Pārmērīgi samākslots, uzmācīgi izskaistināts.
- estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli.
- romantika pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta
- paslauns Paskaists.
- drostala Patīkama, skaista, arī čakla meitene.
- jaukai Patīkami; skaisti.
- visvisskaistākais Pats skaistākais.
- izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (1).
- izskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaistināt (2).
- laķējums Paveikta darbība, rezultāts --> laķēt; izskaistinājums.
- skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(1).
- skaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skaistināt(2).
- uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (1).
- uzskaistinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaistināt (2).
- sirenes Pēc grieķu mīta jaunavas, kas dzīvoja jūrā uz kādas klits un ar savu skaisto dziedāšanu vilināja pie sevis garāmbraucējus, kurus pēc tam nogalināja.
- Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
- somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss.
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- nomīlināties Pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu.
- Luksemburgas pils pils Parīzē, Francijā, cēlis arhitekts de Bross (1615.-1620. g.), 1879.-1940. g. un no 1946. g. senāta rezidence; pie tās skaists dārzs.
- Herāta Pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis.
- dužs Plecīgs, skaists.
- prausties Posties, sevi uzskaistināt.
- daiļrakstīšana Prasme skaidri un skaisti rakstīt; kaligrāfija.
- duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu.
- auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni.
- porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs.
- flamingo Purvu putns ļoti garām kājām un skaistām spalvām; flamings.
- konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā.
- monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni.
- viķels Putns, kas skaisti dzied.
- burt Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu).
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu.
- neglītais Raksturo skaistajam pretējas īstenības parādības, cilvēka negatīvo attieksmi pret tām.
- skaistināties Refl. --> skaistināt(2); tikt skaistinātam.
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju.
- kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte).
- greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
- krāšņums Rotājums, izgreznojums; skaists (dabas) veidojums.
- nošust Sadusmoties, skaisties.
- noģērbt Saģērbt, apģērbt (kā, parasti labi, skaisti).
- apolloniskais Saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- jauks Saistīts ar ko skaistu, priecīgu; patīkams.
- kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī skaistumu.
- estētisks Saistīts ar skaistumu, cildenumu, mākslu.
- Svētā Lestene! sajūsmas, pārsteiguma izsauciens (radies no Lestenes baznīcas dievlūdzēju sajūsmas par tās skaistumu).
- kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti.
- kā konfekte saka par ko ļoti skaistu, labu (biežāk par jaunu sievieti, māju).
- kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
- kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu.
- kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu.
- kakls kā gulbim saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
- kā magone saka par sievieti, kas ir skaista, izskatīga, ar sārtu sejas krāsu.
- kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti.
- balts kā piens saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu, par ko ļoti baltu.
- kā pienā mazgāts saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu.
- kā roze saka par skaistu, jaunu sievieti, par sārtiem vaigiem.
- kā puķe saka par skaistu, jaunu, pievilcīgu sievieti.
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
- kā liepa saka par staltu, skaistu jaunu sievieti.
- saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
- kā lakstīgala saka, ja kāds ļoti skaisti dzied.
- kā sapnis saka, ja ko atzīst par neparasti skaistu.
- kā kanna saka, ja par ļoti izdevušos, labu, skaistu atzīst ēku, telpu.
- saskaisties Sākt, parasti pēkšņi, skaisties.
- pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā).
- izpušķot Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu).
- puķains Samākslots, izskaistināts (par tekstu, izteikumu).
- pasmuks Samērā glīts, skaists.
- paskaists Samērā skaists.
- iesirsties Saskaisties, dusmoties, ļaunoties.
- žarnīties Saskaisties, iekarst.
- iešust Saskaisties, kļūt dusmīgam.
- sabuzt Saskaisties, kļūt dusmīgam.
- uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
- apniknoties Saskaisties, saniknoties.
- iekaisties Saskaisties, uzbudināties.
- sapūsties Saskaisties; arī apvainoties.
- aizkaisties Saskaisties.
- nopīkt Saskaisties.
- sabuzelēties Saskaisties.
- saīverēties Saskaisties.
- retorika Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma; pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
- skaistin Savienojumā ar "skaists" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- peri Senajiem persiešiem ļoti skaisti labi gari.
- nektārs Sengrieķu mitoloģijā - dievu dzēriens, kas piešķir tiem mūžīgu jaunību un skaistumu.
- Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- Ganimēds Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko Zevs liek ērglim uznest Olimpā un padara par dzērienu pasniedzēju.
- Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā.
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis.
- Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu.
- Ušasa senindiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete, kas tiek attēlota kā skaista jaunava mirdzošās drēbēs.
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm.
- ūdens meita sieviešu kārtas ūdens gars, kas atgādina nāru, dažkārt tiek akcentēts zivs, dažkārt skaistas meitas veidols.
- kaligrāfija Skaidra un skaista raksta veidošanas paņēmienu kopums un prasme; skaidra un skaista rakstīšana.
- daiļraksts Skaidrs un skaists raksts; kaligrāfisks rakstības veids.
- Dodecatheon pulchellum skaistā ducīte.
- Centaurea pulcherrima skaistā dzelzene.
- Gaillardia pulchella skaistā gailardija.
- Mammillaria perbella skaistā mamilārija.
- daiļava Skaista sieviete; skaistule.
- Spiraea bella skaistā spireja.
- Sprekelia formosissima skaistā sprekēlija.
- Polygonum pulchellum skaistā sūrene.
- Tulipa pulchella var. humilis skaistā tulpe, pundurforma.
- meita kā bilde skaista, izskatīga meita.
- meita kā kompete skaista, izskatīga meita.
- meita kā oga skaista, izskatīga meita.
- Centaurium pulchellum skaistais augstiņš.
- Sphagnum pulchrum skaistais sfagns.
- Polygonum arenarium ssp. pulchellum skaistās sūrenes "Polygonum pulchellum" nosaukuma sinonīms.
- Atriplex calotheca skaistaugļu balodene.
- skaistgalveņu sēdene skaistgalveņu ģints sēņu suga ("Crepidotus calolepis").
- kausveida skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe cyathiformis").
- rūsganā skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe expallens").
- maija auzene skaistgalvju ģints suga ("Calocybe gambosa". syn. "Calocybe georgii").
- baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā.
- sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus").
- dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
- vijolīšu skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces ionides").
- kā mācītājs (runā) skaisti, daiļrunīgi, pārliecinoši, gudri (runā).
- sirst skaisties, dusmot.
- sirsties skaisties, dusmoties.
- greznā skaistnātre skaistnāru suga ("Coleus blumei"), saukta arī par Blūma koleju.
- Žiralda skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa bodinieri var. giraldii").
- divžuburu skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa dichotoma").
- Japānas skaistoga skaistogu suga ("Callicarpa japonica").
- skaistputniņš skaists putniņš.
- skaišķs skaists, jauks.
- dailaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
- daiļaudzīte Skaistule; skaista, izlutināta meitene.
- beau ideal skaistuma ideāls; pati pilnība.
- gaume Skaistuma izpratne; spēja uztvert un vērtēt skaistumu.
- kallomānija Skaistuma mānija, slimīga iedoma par savu skaistumu.
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- glamūrs Skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"; glemūrs.
- Gladiolus callianthus skaistziedu gladiola.
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi).
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars.
- Baldrs Skandināvu mitoloģijā - jaunības un skaistuma dievs, Odina un Frigas dēls, gudrākais un skaistākais no skandināvu dieviem.
- Freijs Skandināvu skaistuma dievs, kam ir vara pār lietu un sauli, un zemes auglību.
- kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
- Nemirstīgais Kaščejs slāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kas tur gūstā un moka cilvēkus, gk. skaistas jaunavas.
- ļaļa Slinka, parasti skaista sieviete.
- petinets Smalks, skaists mežģīņu audums, zīda, kokvilnas vai linu diegiem.
- feins Smalks, skaists, labs.
- māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās.
- Krānas Spāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - fejas, kuras iztēlojās kā brīnumskaistas garmatainas maza auguma sievietes, kas dzīvoja alās un avotos.
- plakanvēdera spāre spāru dzimtas suga ("Libellula depressa"), viena no skaistākajām un biežāk sastopamajām Latvijas spārēm.
- smuidrs Spirgts, skaists (par cilvēku).
- acis kā iepilinātas spožas, mirdzošas, skaistas acis.
- Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas.
- korsaks Stepju lapsa, kurai skaists, bet neizturīgs kažoks.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- cēls Svinīgs, arī skaists (parasti par izskatu, izturēšanos, gaitu).
- majestātisks Svinīgs, skaists, arī varens.
- zeltītā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus subauratus"), viena no skaistākajām Latvijas šaurspārnkrāšņvabolēm, sastopama Latvijas dienvidu daļā uz kārkliem.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- dailgurne Tāda, kurai ir skaisti gurni.
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- staltragains Tāds, kam ir izcili skaisti ragi.
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) bagātīgums, skaistums.
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- skaistacis Tāds, kam ir skaistas acis.
- skaistspalvains Tāds, kam ir skaistas spalvas.
- daiļš Tāds, kam ir skaisti, harmoniski sejas vaibsti un ķermeņa formas.
- grezns Tāds, kam ir spilgtas krāsas, skaista forma (piemēram, par dabas veidojumiem); krāšņs, dekoratīvs.
- atturīgs Tāds, kam nav lieku izskaistinājumu, pārmērīga spilgtuma.
- pievilcīgs Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām un izraisa patiku (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī glīts, skaists.
- jauks Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku; skaists.
- neizskaistināts Tāds, kas ir parādīts, attēlots atbilstoši īstenībai, bez izskaistinājumiem.
- krāšņs Tāds, kas ir patīkams ar skaistu elementu bagātīgumu un daudzveidīgumu (par celtnēm, apbūvi).
- lielisks Tāds, kas ir sevišķi skaists (par dabasskatu, apkārtni, parādībām dabā).
- daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu; tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju; ļoti skaists.
- atturīgs Tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, izskaistinājuma.
- vārdnieks Tāds, kas mīl runāt skaistas frāzes.
- iespaidīgs Tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar lielumu, skaistumu).
- skaistvārdīgs Tāds, kas runā, raksta skaistiem vārdiem, parasti bez pietiekama pamata saturā.
- daiļrunīgs Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus; skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu).
- daiļrunīgs Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā; tāds, kam piemīt šādas spējas.
- graža Tāds, kas skaists, lepns, augstprātīgs.
- burvīgs Tāds, kas valdzina, patīk; ļoti skaists, jauks.
- krāšņs Tāds, kur ir izcili bagātīga, skaista augu valsts, izcili skaistas reljefa formas (par vietu, apvidu, ainavu).
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
- romantisks tāds, kurā izpaužas pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta; tāds, kas ir saistīts ar to
- neizskatīgs Tāds, kura izskats nav patīkams, skaists (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- krāšņs Tāds, kuram ir skaists, bagātīgs skatuviskais ietērps, kurā plaši izmantotas dejas, dziesmas u. tml. (piemēram, par izrādi).
- tamarikss Tamarikaugu dzimtas ģints ("Tamarix"), skaisti dekoratīvie krūmi ar skrajiem zariem un bālganiem, sārti violetiem ziediem.
- jaukums Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
- staltradzis Tas (tāds), kam ir izcili skaisti ragi.
- sapnis Tas, kas ir neparasti skaists, arī labs.
- pasaka Tas, kas ir neparasti skaists, arī ļoti labs.
- pērle Tas, kas ir skaists, apbrīnojams, arī vērtīgs, nozīmīgs.
- rota Tas, kas ir skaists, vērtīgs un padara (ko) izcilāku, skaistāku.
- gaisma Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
- krupe Tautas dziesmās sīka, skaista meiča.
- skaistināt Tēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- estētisms Tieksme (parasti pārspīlēta) pēc skaistuma.
- prausīgs Tīrību un skaistumu mīlošs.
- bombakacejas Tropu koku dzimta, divdīgļlapji, gk. visai lieli augi skaistiem ziediem (dažas sugas audzē arī siltumnīcās).
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- uzsmiņķēt Uzkrāsot, izskaistināt ko ar kosmētikas līdzekli.
- uzskaistināties Uzskaistināt sevi.
- uzrotāt Uzskaistināt, izdaiļot, izrotāt.
- poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums.
- Lamija Vampīri, kas skaistuļu veidā pievilināja jaunavas un jaunekļus un tiem izsūca asinis.
- košvārds Vārds izskaistinājumam bez kādas īpašas jēdzieniskas slodzes.
- rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
- skaistināt Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu) tādu, kurā kas tiek tēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
- sudraba sālskrūms vienīgā Latvijā sastopamā sālskrūmu suga, skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- paradīze zemes virsū vieta, kur ir laimīga dzīve, pārpilnība, kur ir ļoti skaisti.
- ritmiskā vingrošana vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
- efejvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Cissus"), kāpelētājaugs, \~350 sugu, vairākas sugas ar skaistām lapām tiek audzētas kā košumaugi; Latvijā 2 sugas.
- misters vīriešu skaistumkonkursa uzvarētājs (titula sastāvdaļa).
- estētiskais Vispārīgais parādību kopumā, kuras cilv. atzinis par skaistām, cildenām, harmoniskām, traģiskām, komiskām, neglītām, zemiskām.
- burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaistums.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistvārdība Vispārināta īpašība --> skaistvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omnia praeclara rara viss skaistais ir rets.
- dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas).
- bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana".
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
- desmīdija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Desmidiaceae"), aļģēm raksturīga liela formu dažādība un skaists šūnas veidojums, \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 20 ģinšu.
- noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
- pārziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
- estētika Zinātne par skaistumu, mākslu un daiļradi.
- gaist Zust, beigties (piemēram, par skaistumu, laimi).
- Callicarpa bodinieri var. giraldii Žiralda skaistoga.
skaist citās vārdnīcās:
MEV