Paplašinātā meklēšana
Meklējam spalva.
Atrasts vārdos (34):
- spalva:1
- spalvains:1
- spalvaiņš:1
- segspalva:1
- spalvainis:1
- pildspalva:1
- stūrspalva:1
- vilkspalva:1
- dūnspalvas:1
- lidspalvas:1
- spalvainība:1
- spalvainums:1
- spalvaskāts:1
- lodīšspalva:1
- redisspalva:1
- skrīvspalva:1
- asspalvains:1
- īsspalvains:1
- pildāmspalva:1
- piltuvspalva:1
- stūresspalva:1
- asinsspalvas:1
- garspalvains:1
- melspalvains:1
- rakstāmspalva:1
- baltspalvains:1
- kontūrspalvas:1
- melnspalvains:1
- gleznotājspalva:1
- lodīšpildspalva:1
- sarkanspalvains:1
- skaistspalvains:1
- spalvaskātjājējs:1
- iesarkanspalvains:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (219):
- lapsus calami _burtiski_ "spalvas kļūda", pārrakstīšanās kļūda.
- dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains).
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- knierēt Ar knābi kārtot (spalvas, par putnu).
- izknotēties Ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu).
- izknosīties Ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu).
- ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
- knūbāties Ar knābi tīrīt (savas spalvas) - par putniem.
- knūbāt Ar knābi tīrīt (spalvas) - par putniem; knābāt.
- knierēties Ar knābi tīrīt spalvas.
- kosīties Ar knābi tīrīt spalvas.
- pluzināties Ar knābi tīrīt spalvas.
- knopēties Ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties.
- knuzināt Ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem.
- knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
- knusināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem).
- kriokauters Ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai.
- kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments.
- pluksnas Bārdas spalvas.
- plunksnas Bārdas spalvas.
- briežspalvā Briežu spalvas krāsā.
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns.
- spalviņa Dem. --> spalva.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne.
- dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
- losene Dzeltenīgas spalvas govs.
- lošķis Dzeltenīgas spalvas govs.
- aksts ērkšķis, dzelonis, smaile, galotne, putna spalvas pamats.
- papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis.
- zobins Gaiļa astes garā spalva.
- trese Gaiļa garā astes spalva.
- grežņis Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva.
- grezns Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva.
- grezna Garā astes spalva (gailim).
- greznis Garā astes spalva (gailim).
- akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
- cekulis Garākas spalvas vai mati uz galvas.
- cekulis Garas spalvas govīm ragu starpā.
- rezervāža Grafikas dobspieduma tehnika, oforta paveids; novilkums atgādina spalvas vai otas zīmējumu; izplatīta 19. gs. 2. p.
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
- galanskōs vystas iesarkanspalvainas liela auguma vistas (gaiļi).
- strugulis Īsas, cietas, grūti noplūcamas putnu spalvas.
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
- pēkšties izplest spalvas, sabozties.
- vēdeklis Izplestas medņa gaiļa astes spalvas, kas sevišķi labi redzamas, gailim riestojot.
- izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
- izbozt Izveidot kuplu, saceļot spalvas.
- pūknāsis kāds ar spalvainu knābi vai degunu.
- Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku.
- pennālis Kastīte zīmuļu, spalvu, spalvas kātu glabāšanai un līdznešanai.
- uzpūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas (par putniem).
- piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
- iesnāties Knubināt spalvas.
- masts Krāsa, spalva (dzīvniekam), kāršu šķira.
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi.
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas.
- lēška Lēkšķe (parasti par blīvu mēslu veidojumu, kas pielipis pie dzīvnieka spalvas).
- lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- oriģinālakmeņi Litogrāfijā akmens oriģinālu zīmēšanai spalvas u. c. tehnikās.
- lodīšu zīmulis lodīšu pildspalva.
- lodene Lodīšu pildspalva.
- lodīšpildspalva Lodīšu pildspalva.
- lodīšspalva Lodīšu pildspalva.
- skrotzīmulis Lodīšu pildspalva.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- matīgs Matains, spalvains.
- ceronis Mati, spalvas.
- spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas.
- birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra.
- dūks Melns zirgs, kura spalva nav koši melna, bet atsit rūsganumu.
- melspalvains Melnspalvains.
- saplukt Mest spalvas (par putniem).
- dūnas Mīkstas putnu spalvas (zem segspalvām).
- tutenis Neizaugusi putna spalva.
- whippet Neliels, īsspalvains kurts; skausta augstums - 45-47 cm, izmanto suņu skriešanās sacensībās.
- dievsunītis Neliels, spalvains tārps; jāņtārpiņš.
- skotu terjers nelielu, asspalvainu suņu šķirne; smailas ausis, parasti melnas, skausta augstums - 25-29 cm.
- calamus Niedras spalva, ar ko senatnē rakstīja uz papīrusa un pergamenta.
- kalams niedres spalva, ar ko rakstīja arābi.
- plundurs No priežu mizas, korķa vai zosu spalvas darināts makšķeres pludiņš.
- spīdzene No salma vai zoss spalvas taisīta stabulīte.
- pēkšis No spalvas stumbra izgatavota pēkša (pūšama ierīce).
- zoss spalva no zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
- noskurt Nomest spalvas.
- applucināt Noplūkt (putnam) spalvas; pavirši noplucināt.
- papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
- peguru Peguru vistas - kāda vistu šķirne ar īsām, spalvainām kājām.
- čekmens Persiešu un tatāru virssvārki, apjožami, pagatavoti no rupjas vilnas, un spalvaini, lai nelaistu cauri slapjumu.
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu.
- izknierēties Pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas.
- lodīšu pildspalva pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
- inkogrāfs pildspalva, kuras serdenis pildīts ar speciālu tinti rasēšanai.
- fountain pen Pildspalva.
- paločka Pildspalva.
- pilča Pildspalva.
- pilčāne Pildspalva.
- pildāmspalva Pildspalva.
- pildekle Pildspalva.
- pildene Pildspalva.
- piltene Pildspalva.
- piltuška Pildspalva.
- pisarene Pildspalva.
- kudla Pinkaina, savēlusies spalva dzīvniekiem.
- asinsspalvas Pirmās spalvas, kas izaug putniem pēc izšķilšanās.
- noplucināt Plucinot, raujot atdalīt putnam (spalvas); plucinot, raujot atdalīt (putnam) spalvas.
- noplūkt Plūcot atdalīt putnam (spalvas); plūcot atdalīt (putnam) spalvas.
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- pavilna Pūka, pūciņa; dūnu spalvas.
- niedrīte Putna spalvai kāta daļa bez vēdekļa.
- šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu.
- kančuki Putnu īsās, cietās spalvas, kuras grūti noplūkt.
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
- plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga.
- spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
- skrīvspalva Rakstāmā spalva (metāla).
- skrīvu spalva rakstāmā spalva.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
- rakstulis Rakstāmrīks, spalvaskāts.
- rakstāmā spalva rakstāmspalva.
- rakstāmpiederumi Rakstīšanai paredzēti piederumi (pildspalvas, zīmuļi u. tml.).
- spalva rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī [rakstāmspalva]{s:1911}
- rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
- piltuvspalva Rasēšanas spalva ar piltuvveida tvertni tušas iepildīšanai.
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
- pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati.
- rūsis Rūsganas spalvas suņa vārds.
- saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) - par dzīvniekiem; sabozt.
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- melns kā vabole saka par govi ar melnu spalva, arī par cilvēku ar ļoti tumšu ādas krāsu.
- kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni.
- aizplukt Sākt mest spalvas.
- mitelšnaucers Sargsuņu šķirne, asspalvains melns vai "sāls un pipari" krāsā, ar biezu bārdu apaudzis purns.
- sirķis Sarkanas spalvas zirgs.
- vēlumi Savēlušies mati; arī savēlusies spalva, vilna.
- iekša Serdenis (lodīšu pildspalvai).
- iekšiņa Serdenis (lodīšu pildspalvai).
- egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums.
- gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas.
- plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam.
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
- rondo spalva spalva ar platu galu rondo rakstam.
- spalvenes spalvainas pastalas.
- spīdzens spalvas stumbrs.
- spilvenmaiss Spilvena (1) sastāvdaļa, kurā iepilda, piemēram, spalvas.
- gaiļa svars sportistu svara kategorija (cīņas sportā, boksā, svarcelšanā), kas ir zemāka par spalvas svara kategoriju
- plūsnains Spurains, spalvains.
- spēga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
- spidzene Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
- spīga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
- pīkste Stabulīte no spalvas stobra.
- redisspalva Standartraksta spalva (parasti ar platu, uzliektu galu) rakstīšanai ar tušu.
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
- stūrspalva Stūresspalva.
- rudiņš Suņa vārds, saskaņā ar spalvas krāsu.
- levrete Suņu šķirne - mazs, īsspalvains istabas sunītis.
- čivava Suņu šķirne (angļu val. "Chihuahua"), ļoti mazs īsspalvains sunītis; dzimtene - Meksika.
- hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste.
- kūlaiņš Tāds (dzīvnieks), kam ir vēl iepriekšējā gada spalva.
- strungulains tāds (mājputns), kam spalvas vēl nav attīstījušās, vai arī tās ir nomestas
- briedspalvis Tāds (piemēram, zirgs), kura apspalvojums (pēc krāsas) ir līdzīgs brieža spalvai.
- mustains Tāds, kam ap purnu tumšāki mati (spalva) nekā citur (piem., suns, govs).
- asspalvains Tāds, kam ir asas spalvas.
- spalvveida Tāds, kam ir putna spalvas forma, veids.
- skaistspalvains Tāds, kam ir skaistas spalvas.
- spalvlapains Tāds, kam ir spalvainas lapas.
- spalvainis Tāds, kam ir spalvas.
- melnsvārcis Tāds, kam melni svārki vai melna spalva, piem., strazds; mācītājs.
- applucis Tāds, kas vietām zaudējis spalvas; noplucis.
- spalvots tāds, kura ķermeni vai kādu tā daļu klāj mati vai spalvas
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
- tintene Tintes pildspalva.
- tintūze Tintes pildspalva.
- knoderēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi.
- knoterēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi.
- ikāls tradicionāli no kazas spalvas savīta dubulta virve ar ko nostiprina kūfiju.
- papagaiļu tulpes tulpju šķirņu grupa, kurām raksturīgi lieli ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes
- dulibērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulimbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulinbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulubērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulumbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- dulunbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
- duls Tumšs, tumšā krāsā; tumši brūngana zirga spalva.
- nošmukt Turot karstā šķidrumā, panākt, ka atdalās (piemēram, āda, nagi, spalva).
- tušas mazgājums tuša, ko uzklāj ar ūdenī samitrinātu otu, tad ar otu pārklāj spalvas vai cita instrumenta ievilktās līnijas, veidojot toņu nianses.
- pakans Vaigubārda; spalvas vai bārda uz vaigiem vai pakaklē vistām vai cilvēkiem.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- spilga Vēl galīgi neizaugusi spalva, dūnu spalva.
- spalvainība Vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalvainums Vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķeble Vista ar spalvainām kājām.
- ķeblis Vista ar spalvainām kājām.
- bakaine Vista, kam abās galvas pusēs ir bārdai līdzīgi spalvas cekuli (baki).
- kursors Zīmulim vai pildspalvai līdzīga ierīce, ko izmanto grafikas planšetēs.
- rudidārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas ruds zirgs.
- melndārks Zirga spalvas krāsas nosaukums - raibas spalvas, bet pamatkrāsā melns zirgs.
- bērdārks Zirga spalvas krāsas nosaukums – raibas spalvas bērs zirgs.
- spīdzene Zoss spalva.
- spēga Zoss spalvas cietā daļa.
- spidzene Zoss spalvas cietā daļa.
- spīga Zoss spalvas cietā daļa.
- pīkstiņš Zoss spalvas svilpīte.
- kotings Zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Cotingidae"), gk. mežos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, dažāda lieluma, daudziem ir spilgtas spalvas, 27 ģintis, 79 sugas.
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
spalva citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV