Paplašinātā meklēšana
Meklējam sviest.
Atrasts vārdos (126):
- sviest:1
- sviests:1
- sviestin:1
- sviestot:1
- apsviest:1
- atsviest:1
- dasviest:1
- iesviest:1
- izsviest:1
- nosviest:1
- pasviest:1
- sasviest:1
- uzsviest:1
- sviestene:1
- sviesteņš:1
- sviesties:1
- sviestīgs:1
- sviestine:1
- sviestīns:1
- sviestiņš:1
- sviestots:1
- aizsviest:1
- pārsviest:1
- piesviest:1
- sviestains:1
- sviestaiņš:1
- sviestbeka:1
- sviestelis:1
- sviestenes:1
- sviestiņas:1
- sviestlapa:1
- sviestmuca:1
- sviestnīca:1
- sviestpika:1
- sviestpuķe:1
- sviestzāle:1
- loksviests:1
- sviestbļoda:1
- sviestbumba:1
- sviestenīca:1
- sviestenīce:1
- sviestenīte:1
- sviestinīca:1
- sviestkārpa:1
- sviestķērna:1
- sviestmaize:1
- sviestmīkla:1
- sviestniece:1
- sviestnieks:1
- sviestnīņas:1
- sviestotājs:1
- sviestpicka:1
- sviestpiens:1
- sviestskābe:1
- sviestskābs:1
- sviestūdens:1
- apsviesties:1
- atsviesties:1
- dasviesties:1
- iesviesties:1
- izsviesties:1
- leišsviests:1
- nosviesties:1
- pasviesties:1
- putnsviests:1
- sasviesties:1
- taupsviests:1
- uzsviesties:1
- sviestainums:1
- sviestamaize:1
- sviestenītes:1
- sviestgabals:1
- sviestkūlējs:1
- sviestmašīna:1
- sviestmašiņš:1
- sviestmuciņa:1
- sviestpapīrs:1
- sviestpodiņš:1
- sviestpuķīte:1
- sviestpurene:1
- aizsviesties:1
- asinssviests:1
- cibiņsviests:1
- izasviesties:1
- kakaosviests:1
- kaņepsviests:1
- pārsviesties:1
- pienssviests:1
- piesviesties:1
- ragansviests:1
- ragaņsviests:1
- sviestanmaize:1
- sviestarmaize:1
- sviestkloncis:1
- sviestkluncis:1
- sviestkriksis:1
- sviestkripata:1
- sviestkubliņš:1
- sviestkulšana:1
- sviestniecība:1
- sviestpapīris:1
- sviestpuķītes:1
- sviestspainis:1
- sviestspannis:1
- sviesturmaize:1
- sviestveidīgs:1
- apsasviesties:1
- atsasviesties:1
- dasasviesties:1
- iesasviesties:1
- nosasviesties:1
- pasasviesties:1
- raganssviests:1
- sarkansviests:1
- sviestdzeltens:1
- sviestkunkulis:1
- sviestmeistars:1
- eksportsviests:1
- pārsasviesties:1
- piesasviesties:1
- raganassviests:1
- sviestbiezpiens:1
- sviestmaizšķēle:1
- biezpiensviests:1
- sviestsbiezpiens:1
- aminosviestskābe:1
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- (iz)mest (arī (iz)sviest) naudu (vējā), arī (no)mest (arī (no)sviest) naudu zemē
- (iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē)
- (no)sviest (arī (no)mest) zemē
- baltais sviests
- dižais sviests
- kā (lingas, arī atsperes) sviests (biežāk mests)
- kā atsperes sviests
- kā lingas mests (arī sviests), arī kā linga
- kā sviests
- kā sviests
- kā sviests uz maizes
- kaņepju sviests
- klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā
- laist (arī mest, sviest) pār bortu
- leišu sviests
- likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā
- medu sviest
- mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos
- mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā
- mest (arī sviest, likt) trumpi galdā
- mest (arī sviest) naudu zemē (arī vējā)
- mest (arī sviest) pār kanceli
- mest (arī sviest) plinti krūmos
- mest(arī sviest, laist) pār bortu
- poļu sviests
- sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā
- sviest (arī mest, laist) pār bortu
- sviest (arī mest) naudu zemē (arī vējā)
- sviest (arī mest) pār kanceli
- sviest (arī mest) plinti krūmos
- sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās)
- sviest pār kanceli
- sviest pie malas
- sviest sprunguļus zem kājām
- sviests saiet lielajā
Atrasts skaidrojumos (441):
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
- aizvantēt Aizsviest, aizmest.
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
- apcirst Apgāzt, apsviest.
- apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu).
- apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
- aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem).
- mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
- sviestbiezpiens Ar biezpienu sajaukts sviests.
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
- nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
- nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
- pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
- griežamais Ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai.
- bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- loksviests Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests.
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
- atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- zužle Ar sviestu sacepts biezpiens.
- kopapiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
- kopaspiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
- taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
- madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
- atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- uzsvaidīt Atkārtoti uzsviest.
- ievārīt Ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā).
- savantēt Ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- savaņķīt Ātri samest; sasviest.
- uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
- novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest.
- atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
- aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
- perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
- leišu sviests baltais sviests.
- govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums.
- drečkas Biezpiena vai sviesta druskas.
- kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
- pienssviests Biezpiens un sviests.
- aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
- sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks.
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
- donis Bundulis, koka sviesta trauks.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
- sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- nīt Darīt sviestu ķērnē.
- izsviedējs Darītājs --> izsviest.
- ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
- uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
- ballistosporas Dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem.
- sviekstīns Dem. --> svieksts, sviests.
- sviekstiņš Dem. --> sviests.
- sviesteņš Dem. --> sviests.
- sviestiņš Dem. --> sviests.
- sviestīns Dem. --> sviests.
- kaprons Diamilketons, gaistoša eļļa sviestā.
- sviežams Divd. --> sviest.
- gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
- dzeltene Dzeltena puķe, sviesta bumba.
- sviestdzeltens Dzeltenās krāsas tonis, kas raksturīgs sviestam.
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests.
- ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
- acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
- aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru.
- paļimdīt Gar zemi gāzt vai sviest.
- nosviept Gatavojot sviestu nošķiest ar krējumu.
- malt Gatavot (sviestu) ar sviesta kuļamo ierīci.
- kalatēt Gatavot (sviestu).
- sasukt Gatavot (sviestu).
- sukt Gatavot (sviestu).
- taisēt Gatavot (sviestu).
- nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
- kulcierēt Gatavot sviestu ar speciālu aparātu.
- ķērnāt Gatavot sviestu ķērnā.
- ķērnāt Gatavot sviestu ķērnē.
- ķērnēt Gatavot sviestu ķērnē.
- neit Gatavot sviestu.
- panīt Gatavot sviestu.
- sakolčerēt Gatavot sviestu.
- sviestot Gatavot sviestu.
- ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
- Suillus granulatus graudainā sviestbeka.
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
- griežamā ķērne griežama sviesta kuļamā ierīce.
- purnīt Grūst, sviest.
- picka Grūstas kaņepes ar sviestu.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
- piemest Iedot, piešķirt papildus; piesviest (5).
- alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
- sviesta gatavotājs iekārta, ar kuru, mehāniski apstrādājot krējumu (25-45% tauku), iegūst sviestu (80-83% tauku) un paniņas (0,3-0,5% tauku).
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- sviesta tecīlis ierīce sviesta gatavošanai.
- sviestmašīna Ierīce sviesta gatavošanai.
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
- spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
- ielepēt Iesviest ar dubļiem.
- sadauzt iesviest, iemest.
- ieskliest Iesviest, iemest.
- virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta.
- izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
- izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- defenestrēt izgrūst vai izsviest pa logu cilvēku vai kādu lietu
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3).
- emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
- izlobt Izsviest (dusmās).
- izlodēt Izsviest ārā.
- izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt.
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
- dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
- aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest.
- kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
- grūstenis Kaņepju sviests.
- vāģsmērs Kaņepju sviests.
- Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu.
- lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla.
- gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
- alfa spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī radioaktīvo elementu kodolu izsviesto alfa daļiņu enerģētisko sadalījumu.
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
- krējuma kulšana krējuma mehāniska apstrāde, kurā veidojas sviesta graudi un izdalās paniņas.
- sasukties Krējumu kuļot, tam pārveidoties sviestā.
- kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos.
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- trīt Kult (sviestu ar karoti).
- kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
- sakulčerēt kuļot krējumu sagatavot sviestu.
- pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
- sviestkunkulis Kunkulis sviesta.
- pa roku galam kur pagadās (sviest, mest u. tml.).
- cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
- kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju.
- sviesta ķērne ķērne sviesta kulšanai.
- ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
- ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
- lapmīkla Lapu mīkla jeb kārtainā sviesta mīkla.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- Suillus aeruginascens lipīgā sviestbeka.
- maisēt Maisīt (par sviesta gatavošanu).
- kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm.
- sviesta kuļamā mašīna mašīna sviesta gatavošanai.
- kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu.
- sviesta zoste mērce no izkausēta sviesta.
- aizmest Mest prom; aizsviest.
- slaņķēt mest, sviest (nekārtīgi).
- leķēt Mest, sviest parasti ar ko lipīgu.
- čadīt Mest, sviest.
- veķēt Mest, sviest.
- zvaldīt Mest, sviest.
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
- piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piesviest (2).
- piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3).
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1).
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- raganassviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- raganssviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- ragaņsviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- ragansviests Mīksts, no paniņām neatdalījies sviests.
- sviestmuca Mucveida ierīce sviesta kulšanai.
- lēkšt Nekārtīgi mest, sviest.
- pleknēt Nekārtīgi nomest, nosviest.
- salēkšt Nekārtīgi samest, sasviest.
- saslaņķēt Nekārtīgi samest, sasviest.
- izņēgāt Nekārtīgi sasviest (drēbes).
- savalēt Nekārtīgi sasviest.
- žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze.
- saperņīt Nekārtīgi, steigā sasviest.
- sviestkriksis Neliela pika, kunkulis sviesta.
- sviestpicka Neliela sviesta pika.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
- paska Neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu.
- sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
- kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
- sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
- sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
- pazvelt Nevērīgi nomest, nosviest.
- iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
- dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
- baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem.
- grūdienis No pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens.
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2).
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
- mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš.
- saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē.
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- pavantēt Pamest, pasviest.
- sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus").
- sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus").
- Suillus luteus parastā sviestbeka.
- pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi).
- pārlobt Pārsviest.
- apspert Pasviest kam apakšā.
- pašķipelēt Pasviest, pamest ar lāpstu; palāpstot.
- pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3).
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- peķēt pavirši sasviest.
- sazlanķēt Pavirši sasviest.
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- piešķipelēt Piemest, piesviest ar lāpstu; pielāpstot.
- pienaizdars Piena aizdars - piens, sviests, krējums, biezpiens.
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- piengājums Piens, kas palicis pie sviesta to gatavojot un tiek noskalots.
- sviestniecība Piensaimniecības nozare, kas pienu pārstrādā sviestā.
- dasviest Piesviest (ko) papildus.
- davalēt Piesviest, sviežot (ko), piepildīt (ar to).
- salaidināt Pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu).
- Suillus piperatus piparu sviestbeka.
- sviesta pītava pīts sviesta trauks.
- sotē plānās šķēlēs sagriezta un sviestā apcepināta gaļa.
- izglizināt Plāni izziest, piem., sviestu, taukus.
- Suillus variegatus priežu sviestbeka.
- makovice Priežu sviestbeka.
- priedene Priežu sviestbeka.
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki.
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
- Suillus flavidus purva sviestbeka.
- leitis Pusgatavs sviests.
- leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
- kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
- ballistiskā raķete raķete, kura pēc dzinēju darbības izbeigšanās kustas pa brīvi sviesta ķermeņa trajektoriju.
- iesviesties Refl. --> iesviest (1).
- piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
- uzsviesties Refl. --> uzsviest (1); tikt uzsviestam.
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- saklunčināt sagatavot (kuļot sviestu).
- sačommāt Sajaukt; sasviest; sačammāt.
- ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
- sviests saiet lielajā saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
- kasenis Sakasīts (nevis nogriezts) sviests.
- kasinis Sakasīts sviests.
- sanīt Sakult (sviestu).
- saķērnāt Sakult krējumu sviestā.
- izķērnēt Sakult sviestā (krējumu).
- sanīties Sakulties sviestā (par krējumu).
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
- uzventēt Sasviest augšā.
- sapurņīt sasviest, sagrūst kopā.
- salobt sasviest, samest.
- savadīt Sasviest; samest.
- sviest Savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- sviedin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sviestin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- vārīt Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
- ploķēt Sist, sviest ko slapju, lipīgu.
- kult sviestu skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
- rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
- alseris Stikla sviesta trauks ar vāku.
- stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam.
- sviesta kulšana strauja krējuma maisīšana, lai iegūtu sviestu.
- magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru.
- apcirsties Strauji apgāzties, apsviesties.
- nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nosviest (3).
- lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- drāzt Strauji un spēcīgi sviest.
- uzcirst Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- uzsist Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pakariņas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
- pakarīnas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
- svieksttaisamā Svieksttaisamā mašīna - sviesta gatavošanas ierīce.
- graudainā beka sviesta bekai līdzīga ēdamā sēne.
- iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- sviestkluncis Sviesta gabals; sviestkloncis.
- oliņas Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- putrāmi Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- neika sviesta kuļamā ierīce vai trauks.
- sviesta graudi sviesta piciņas, kurās pārvēršas krējums, kuļot sviestu.
- iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- sviesta alstaris sviesta šķīvis.
- sviesta alstars sviesta šķīvis.
- Collybia butyracea sviesta vērdiņsēne.
- lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
- govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus").
- purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama.
- graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos.
- zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos.
- priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice.
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- sviesta sālaims šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
- sviestūdens Šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
- griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas.
- sasierojies Tāds piens, kas sildot ātri sarecē un krējumu ir grūti sakult sviestā.
- sviests Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga konsistence.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa.
- sviestveidīgs Tāds, kas atgādina sviestu.
- sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
- sviestots Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
- sviekstains Tāds, kas notriepts ar sviestu.
- sviekstaiņš Tāds, kas notriepts ar sviestu.
- sviestaiņš Tāds, kas notriepts ar sviestu.
- sviestskābs Tāds, kas satur sviestskābi.
- sviestains Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sviestots Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sviekstains Tāds, kas satur sviestu.
- sviekstaiņš Tāds, kas satur sviestu.
- sviestaiņš Tāds, kas satur sviestu.
- sviestskābs Tāds, kas veido, rada sviestskābi.
- cibiņsviests Tās cibā uzglabāts ar sviestu un ķimenēm sajaukts biezpiens.
- krēpeles Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
- krēpeļi Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
- taucēt Taukšķēt, taukos vai sviestā sutināt.
- aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai.
- stūķis Tautisks ēdiens, kartupeļu biezputra ar sviestu un biezpienu.
- iesasviesties Tikt iesviestam.
- nākt krastā tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
- izasviesties Tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti.
- aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
- nosasviesties Tikt nosviestam; arī tikt pazaudētam.
- piesasviesties Tikt piesviestam, piebērtam.
- saiet Tikt sakultam (par sviestu).
- sasasisties Tikt sakultam (par sviestu).
- cibinīks trauks biezpienam, sviestam.
- kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
- pērt Triekt, sviest (ko) - par vēju.
- brik Tunisiešu gardums no sviesta mīklas.
- sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- kučers Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- kučieris Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- šļapa Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- šļapka Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- uzgraut Uzsviest, uzgāzt.
- veķēt Uzziest biezu kārtu (sviesta).
- iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
- svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam; mētāties (1).
- atvākojumi Vaski, kurus noņem no aizvākotā rāmīša (lai varētu medu izsviest vai iztecināt).
- homa Vēdiskajā rituālā upura davanas, kas parasti ir kausēts sviests, ko liek upurēšanas ugunī.
- vaišvādeva Vēdiskajā rituālā visiem dieviem vienlaikus pasniedzams ēdiens, kas vārīts bez sāls un sviesta piedevām.
- Ila Vēdisma un hindu mitoloģijā - vīna ziedošanas un lūgšanas dieviete, ziedojamā piena, sviesta un pārtikas personifikācija.
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
- darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci.
- nīka Vienkārša sviesta kuļamā ierīce, kaste ar griežamu rokturi un tam piestiprinātu "spārnu".
- atsviediens Vienreizēja paveikta darbība --> atsviest (2), atsviesties (3).
- pasviediens Vienreizēja paveikta darbība --> pasviest (1).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1); metiens (1).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (2); metiens (2).
- kaprīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerilkaprātiem, sevišķi trikaprīns.
- kaprilīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokaplirātiem, sevišķi trikaprilīns.
- kaproīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokapronātiem, sevišķi trikaproīns.
- sviestainums Vispārināta īpašība --> sviestains.
- diacetils Visvienkāršākais diketons; ūdenī šķīstošs šķidrums, kas piešķir sviestam tā īpatnējo smaržu.
- supervulkāns Vulkāns, kas viena izvirduma laikā var izsviest vismaz 1000 kubikkilometrus materiāla.
- izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā.
- Suillus grevillei zeltainā sviestbeka.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- ballistiskā līkne zināmā leņķī pret horizontu brīvi sviesta ķermeņa kustības trajektorija Zemes pievilcējspēka ietekmē.
- ballistika Zinātne, kas pētī zināmā leņķī pret horizontu sviesta ķermeņa kustību Zemes pievilcējspēka ietekmē.
sviest citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV