Paplašinātā meklēšana
Meklējam tara.
Atrasts vārdos (149):
- tara:1
- tara:2
- atara:1
- Atara:1
- stara:1
- štara:1
- Utara:1
- tarags:2
- tarags:1
- taraki:1
- taraks:2
- taraks:1
- taraža:1
- Altara:1
- Astara:1
- cītara:1
- dutara:1
- Gatara:1
- gitara:1
- ietara:1
- Ištara:1
- Katara:1
- matara:1
- Matara:1
- mātara:1
- mētara:1
- mutara:1
- nātara:1
- Potara:1
- putara:1
- sītara:1
- Vetara:1
- taranči:1
- taranēt:1
- taraņiķ:1
- taraski:1
- tarašāt:1
- taražas:1
- taražāt:1
- taražēt:1
- taražot:1
- haftara:1
- Kirtara:1
- Mantara:1
- Mostara:1
- vietara:1
- Zlatara:1
- mātaras:1
- Staraja:1
- taračkas:1
- taragons:1
- tarahteķ:1
- tarakāns:1
- tarandži:1
- tararams:1
- Akaltara:1
- Aleštara:1
- Alfatara:1
- anuttara:1
- Keretara:1
- Kočetara:1
- Rimatara:1
- Savitara:1
- Supetara:1
- Aštaraka:1
- Bātarava:1
- beztaras:1
- Gitarama:1
- mintaras:1
- pentaras:1
- starains:1
- staraiņš:1
- starasta:1
- staravīt:1
- šustaras:1
- zustaras:1
- taradzeņš:1
- tarantass:1
- tarantašs:1
- tarantela:1
- tarantula:1
- tarantuls:1
- tarataika:1
- taraxacum:1
- Alkantara:1
- Alorstara:1
- būkmātara:1
- samērtara:1
- Suhbātara:1
- Vesantara:1
- bestarags:1
- bīstarags:1
- katarakta:2
- katarakta:1
- katarakts:1
- katarante:1
- pastarais:1
- Rītarasas:1
- starainis:1
- staravers:1
- Vaitaranī:1
- zītarains:1
- tarantella:1
- tarantisms:1
- Alorsetara:1
- Manvantara:1
- ataraksija:1
- bijstarags:1
- dzītaralus:1
- izstaravēt:1
- sastaravēt:1
- starastras:1
- staraveirs:1
- šķiltarači:1
- tram-taram:1
- taraksacīns:1
- tarakserols:1
- klavicītara:1
- ataraktisks:1
- divstarains:1
- divstaraiņš:1
- dzintarains:1
- Istaravšana:1
- Lukštaraupi:1
- piestaravēt:1
- rītarasieši:1
- Starahovice:1
- staraunieks:1
- Utarakhanda:1
- divstarainis:1
- hronotarakse:1
- pastaradiena:1
- pastaratiesa:1
- piecstarains:1
- saulstarains:1
- Staraplanina:1
- trimstarains:1
- trīsstarains:1
- zītaravotiņš:1
- taraksacerīns:1
- almukantarats:1
- daudzstarains:1
- rītarasēnieši:1
- smalkstarains:1
- strumpmētaras:1
- nectarascordum:1
- Pematansiantara:1
- Pematangsiantara:1
- elektronstarapstrāde:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (376):
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
- fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā.
- katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1.
- skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
- keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu.
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā.
- amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli
- levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes.
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā
- Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
- skenēt Ar kāda stara palīdzību notaustīt.
- octocorallia Astoņstarainie koraļļi.
- sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai
- atare Atara.
- lāzeratmiņa Atmiņa, kurā informāciju ieraksta un lasa ar lāzera stara palīdzību.
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
- zvaigžņmatiņš Auga lapu starains vai zarains matiņš.
- Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns).
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- stilbis Bikšu stara.
- ūza Bikšu stara.
- ūze Bikšu stara.
- ūzugals Bikšu staras gals.
- Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals.
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
- desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- cītare Cītara.
- cītars Cītara.
- cīteris Cītara.
- amata kāzas cunftē uzņemtā jaunā amata meistara kopējs mielasts ar pārējiem amata meistariem - amata brāļiem
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
- zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai).
- optiskais disks datoru atmiņas ierīce, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību
- trohotrons Daudzelektrodu elektronstaru lampa ar savstarpēji izolētiem kontaktelektrodiem, kurā ar elektronstara palīdzību komutē elektriskās ķēdes.
- zarainis Daudzstarains.
- birotācija Dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena.
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
- stariņa Dem. --> stara.
- starniņa Dem. --> stara.
- taradzeņš Dem. --> tarags, biezpiens.
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
- malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
- dzintardzeltens Dzeltenās krāsas tonis un atspīdums, kas piemīt dzintaram.
- dzītaralus Dzidrs alus dzintara krāsā.
- spregats Dzintara gabals.
- sukcinits Dzintara pasuga.
- zītarrota Dzintara rota.
- dzintarnieks Dzintara rotaslietu izgatavotājs.
- dzintarots Dzintarains.
- kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās.
- radiāti Dzīvnieku klasifikācijā 19. gs. lietots apzīmējums dzīvniekiem ar radiāru (starainu) simetriju (piem., jūras zvaigznes, sūkļi u. c.).
- ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās.
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
- nolieces spole elektromagnētiska spole, kura vada elektronu stara kustību katodstaru lampās
- skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu
- fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta.
- gaismas laušana gaismas stara izplatīšanās virziena maiņa, tam pārejot no vienas caurspīdīgas vides citā; refrakcija
- Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n
- aberrācija Gaismas stara novirzīšanās no taisnes; aberācija.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa.
- Gotthardsberg Gataras muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Gataras pagastā.
- puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga.
- Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
- ciliarotomija Grieziens starainās josliņas apvidū, kuru izdara, operējot glaukomu.
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
- forminga Homēra laikmeta stīgu instruments, līdzīgs lirai vai katarai.
- aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
- tiposkops Ierīce sāngaismas izslēgšanai, kas nepieciešama, kataraktas un ambliopijas slimniekiem lasot.
- saugs Iesaiņojums, tara.
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
- Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls.
- sitāra Indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem; sītara.
- ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- cibizotoms Instruments lēcas apvalka atvēršanai kataraktas operācijā.
- preparatīvā iridektomija iridektomija, lai sagatavotu kataraktas operāciju
- taras klucis īss, tievs apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto plānu zāģmateriālu - taras dēlīšu - ražošanai
- Uratibe Istaravšana - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums no XV gs. līdz 2000. g.
- stradivārijs itāļu vijoļu meistara Antonio Stradivāri (1644.-1737. g.) būvēto vijoļu nosaukums
- levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā.
- dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā.
- optiskie izomēri izomēri, kas atšķiras savā starpā vienīgi ar spēju pagriezt polarizētas gaismas stara plakni savstarpēji pretējos virzienos, to struktūras savā starpā attiecas kā spoguļattēli
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
- Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
- Vetaras šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā starp Vetaras un Timoras salu
- bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- Srednagora Kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns.
- Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
- Bandarpūnčs kalnu virsotne Himalajos, Indijā, Utarakhandas štata ziemeļu daļā, augstums - 6315 m
- bodeskasts Kaste, kur ievieto preces; tara.
- bodskasts Kaste, kur ievieto preces; tara.
- Kataras Valsts Katara, valsts pilnais nosaukums ("Dawlat Qaṭar")
- QAT Katara, valsts trīsburtu kods.
- katarrakta Katarakta 1 - acs lēcas apduļķojums, kas samazina redzi un nereti ir par cēloni pilnīgai aklībai.
- polārā katarakta katarakta, kad apduļķojums norobežojies uz viena lēcas pola
- spontānā katarakta katarakta, kas attīstās bez redzama cēloņa
- primārā katarakta katarakta, kas attīstās neatkarīgi no kādas citas slimības
- komplicētā katarakta katarakta, kuras izcelsme saistīta ar citu acs daļu patoloģiju
- nags Katarakta; glaukoma.
- krioekstrakcija Kataraktas operācija, kurā izmanto zemu temperatūru un speciālu ierīci - kriozondi.
- catharanthus Katarantes.
- rozā katarante katarantu suga ("Catharanthus roseus")
- Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.).
- QAR Kataras riāls; Kataras Valsts valūtas kods, sīknauda - dirhēms.
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- katarieši Kataras Valsts iedzīvotāji.
- vektordisplejs Katodstaru lampas displejs, kas ļauj elektronu staram brīvi sekot signālam, kurš nosaka tā koordinātas.
- distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
- Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
- vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
- lietotā koksne koksne, kas ir bijusi lietošanā būvmateriālu, mēbeļu, koksnes izstrādājumu, taras un citā veidā un tiek atkārtoti izmantota par izejvielu rūpniecībā vai enerģijas ieguvē
- oktokoraļļi Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi; oktaktīnijas.
- oktaktīnijas Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi.
- heksakoraļļi Koraļļu polipu apakšklase ar seštarainiem neplūksnotiem taustekļiem.
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas.
- transporta izmaksas kravu (dzelzceļa, gaisa, upju, jūras transporta) un pasažieru pārvadāšanas izmaksas, kurās jāiekļauj arī iekraušanas, kravas, kravas pārvešanas darbu izmaksas (samaksu, sociālo nodokli utt.) un taras izmaksas (izdevumus)
- konteinerpārvadājumi Kravu beztaras pārvadāšana konteineros.
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais).
- sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
- fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
- sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
- fakocistektomija Lēcas kapsulas daļas izgriešana kataraktas gadījumā.
- rītarasēnieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rītarasas" iedzīvotāji.
- rītarasieši Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rītarasas" iedzīvotāji.
- gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā
- krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā
- lielpriors Lielmeistaram pakāpē sekojošs bruņinieku ordeņa amatvīrs.
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- bļur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- bur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
- refraktēt Mainīt gaismas stara virzienu ejot no vienas vides citā.
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
- Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
- Aragacotna marza Armēnijā (_Aragatsotn_), administratīvais centrs - Aštaraka
- iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo; arī tara.
- elektronstarapstrāde Materiālu starapstrāde ar fokusētu augstas enerģijas elektronu plūsmu, ko lieto grūtkūstošu un ķīmiski aktīvu metālu un nemetālu apstrādei vakuumā.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- Meistaru ezers Meistara ezers Mārkalnes pagastā.
- Meistera ezers Meistara ezers Mārkalnes pagastā.
- Blatta orientalis melnais prusaks jeb tarakāns
- lāzerapstrāde Metāla atdalīšana, izmantojot augstas enerģijas lāzerstara izraisītus siltumefektus.
- aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
- kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns.
- daudzziedainās starenes multiflora jeb linoides, ļoti rets augs, 2-5 cm garumā, pliku, tievu, plati dakšējādi starainu stublāju, sīkiem, baltiem ziediem
- divkrāsu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita battarae")
- kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi.
- nektarīnijas Nektara putni, zvirbuļputnu dzimta, sīki putni gk. tropos, \~250 sugas.
- Sicīlijas nektāraskorde nektāraskordu suga ("Nectarascordum siculum")
- sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti
- zopara kule no rupja taras auduma darināts maiss (paredzēts superfosfāta fasēšanai)
- aktin- Norāda uz staru, staru enerģiju, uz starainību.
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu
- noskenēt Notaustot, ar kāda stara palīdzību, iegūt attēlu.
- čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru.
- kreisā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa kreisi
- labā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa labi
- daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību
- lāzerdisks Optiskais disks - disks, kas paredzēts informācijas ierakstei un nolasei ar lāzera stara palīdzību.
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
- pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām.
- mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
- gaismas polarizācija parādība, ka lineāri polarizētā gaismas starā svārstības notiek tikai vienā plaknē perpendikulāri stara izplatīšanās virzienam
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- meistardarbs Pārbaudes darbs meistara nosaukuma iegūšanai cunftē.
- Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš.
- E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- E417 Pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- Pematangsiantara Pematansiantara, pilsēta Indonēzijā.
- piecstaru Piecstarains.
- manšete Piešuve, uzšuve, atloks (bikšu staras galā).
- Aštaraka pilsēta Armēnijā (_Ashtarak_), Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
- Astara pilsēta Azerbaidžānas dienvidos (_Astara_), Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Irānu, rajona administratīvais centrs, 16130 iedzīvotāju (2008. g.)
- Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē
- Čirpana Pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galabova Pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazanlaka Pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magliža Pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pāvelbaņa Pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radneva Pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šipka Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gurkova Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajeva Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krana Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almora pilsēta Indijā (_Almora_), Utarakhandas štata dienvidaustrumu daļā
- Badrīnātha pilsēta Indijā (_Badrīnāth_), Utarakhandas štata ziemeļu daļā
- Bāgešvara pilsēta Indijā (_Bāgeshwar_), Utarakhandas štatā
- Baidžnātha pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
- Džosīmatha pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
- Džošīmatha pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
- Haldvāni-Kathgodāma pilsēta Indijā, Utarakhandas štatā
- Dehrādūna pilsēta Indijas ziemeļos, Utarakhandas štata administratīvais centrs, 578000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mortāra Pilsēta Itālijā ("Mortara"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saltāra Pilsēta Itālijā ("Saltara"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirjū Pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Haura Pilsēta Katarā ("Al Khor"), Kataras pussalas austrumu piekrastē, 213600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mendeļejevska Pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības no 1967. g.
- Laiševa Pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.); Lajiša.
- Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Matara Pilsēta Šrilankās dienvidos ("Matara"), tējas izvedosta Indijas okeāna krastā, 68200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bānkhoka pilsēta Taizemē, Utaraditas provinces austrumos
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- iridocistektomija Plastiska zīlītes operācija, ja tā aizaugusi pēc traumas vai kataraktas operācijas.
- lāzerprinteris Printeris, kas informāciju uz papīra atveido ar lāzera stara palīdzību, izmantojot elektrostatiskās reprodukcijas tehnoloģiju.
- netosvars Produkcijas (materiālu) svars bez taras un iesaiņojuma materiāliem.
- neto masa produkta masa (tīrsvars) bez taras masas; neto
- bruto masa produkta un taras kopējā masa
- samērtara Proporcionālā tara.
- melnais prusaks prusaku suga ("Blatta orientalis"), tarakāns
- reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs.
- platkājiņš Retējs ("Potentilla") - daudzgadīgs rožu dzimtas augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām.
- Vecā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Staraja" bijušais nosaukums.
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs.
- Catharanthus roseus rozā katarante
- rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
- vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- retējs Rožu dzimtas ģints ("Potentilla"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem vai baltiem ziediem, plūksnainām vai starainām lapām, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, no tām 5 ir adventīvas.
- kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga.
- andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas
- notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt; sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
- saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma
- tira Savienojumā ar "tara" raksturo apģērba plīšanas troksni.
- nipis Sekste, kas tītaram karājas pāri knābim.
- šedevrs Senāk meistara darbs, ko izpildīja meistaru pārbaudījumā.
- aktinomicētu rinda sēnes, kas ietilpst baktēriju nodalījumā (starainās sēnes)
- Saranjū Senindiešu mitoloģijā - dieva-demiurga Tvaštara meita, Ašvinu un dvīņu Jamas un Jamī māte.
- Ahičatra Senpilsēta ("Ahichchhatra", III gs. p. m. ē. - XII gs. m. ē.) Gangas ielejā, Indijā, Utaras štatā, Senās Ziemeļu Pančalu valsts galvaspilsēta, tagad drupas, tiek veikti izrakumi.
- sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār.
- kins sens ķīniešu cītaras veida mūzikas instruments, kura stīgas (5-25) savītas no zīda pavedieniem
- hexacorallia Sešstarainie koraļļi.
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš
- biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru.
- bumbierenes Siltās sieviešu apakšbikses (parasti ar gumiju staras galā).
- zagt amatu slepus vērojot, apgūt amata prasmi (pie meistara)
- kataraktas lēca spēcīga lēca brillēm, ko lieto pēc kataraktas operācijas
- Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Balkānu kalni Stara Planina, kalnu sistēma Bulgārijas vidienē.
- atstars Stara, gaismas strēles atspīdums.
- stilbs Stara.
- stora Stara.
- store Stara.
- stulms Stara.
- Amoeba radiosa starainā amēba
- Campylium stellatum starainā atskabardze
- Camarophyllus subradiatus starainā biezlapīte
- Bifora radians starainā bifora
- Centaurea caltcitrapa starainā dzelzene
- spurģis Staraina kokarde.
- spermasters Staraina struktūra, kas virzās spermatozoīda kodolam pa priekšu, tam iekļūstot olšūnā.
- Schefflera actinophylla starainā šeflēra
- podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem.
- zonulīts Starainās josliņas iekaisums.
- zonulotomija Starainās josliņas šķiedru atdalīšana, pārgriešana.
- ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam.
- šaurstares Staraino kurvjziežu ģints, Latvijā sastopama no Ziemeļamerikas ievestais krāšņumaugs - vasaras šaurstare, 0,5-1 m garumā, baltiem vai iezilganiem malu ziediem.
- ziemele Staraino kurvjziežu ģints, pļavu krizantēma.
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku.
- sarains Starains, tāds, kam ir stari (1).
- žarklains Starains, žuburains.
- radiārs Starains.
- skostains Starains.
- starots Starains.
- ciānopsija Stāvoklis pēc kataraktas operācijas, kad visi priekšmeti šķiet zilā krāsā.
- acs lēcas apduļķojums stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta
- mākslīgā acs lēca stikla vai metakrilāta lēcveida ķermenis, ko ievieto acābolā lēcas aizstāšanai (pēc kataraktas operācijas)
- piena produktu pakošanas papīra pamatne stipri līmēts, mašīngluds papīrs ar lielu mehānisko stiprību un cietību; lieto vienreizējas lietošanas papīra taras izgatavošanai
- strinkšķināminstruments Strinkšķināmais mūzikas instruments (piemēram, balalaika, bandūra, cītara, mandolīna).
- Suhebatora Suhbātara - pilsēta Mongolijā.
- zirgkastaņa Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
- kaņepe Šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
- gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
- puplaksis Šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga.
- gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas
- muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos
- aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas
- palma Šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- sapindi Šīs rindas dzimta ("Sapindaceae"), kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros, \~150 ģinšu, \~2000 sugu.
- kabareči Šķiltarači.
- Utarakhanda štats Indijas ziemeļu daļā (_Uttarakhand_), administratīvais centrs - Dehrādūna, platība - 53483 kvadrātkilometri, 9497000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, hindi
- Kedaha Štats Malaizijā ("Kedah"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Alorsetara, platība - 9426 kvadrātkilometri, 1818200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera.
- starveida Tāds, kam ir gaismas stara forma, veids; tāds, kam ir, parasti vairāki, samērā šauri, tievi veidojumi, elementi u. tml., kas vērsti prom no kāda centra.
- smalkstarains Tāds, kam ir smalkas staras.
- beztaras Tāds, kam nav taras.
- dzintarains Tāds, kas atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
- dzintarīgs Tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
- tankers Tankkuģis - kuģis šķidras kravas pārvadāšanai bez taras.
- Verbascum blattaria tarakānu deviņvīruspēks
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- zeltzieži Tauriņziežu ģints, krūmi ar dzelteniem ziediem un spilvotām, trijstarainām lapām, dažas sugas audzē kā krāšņumkrūmus.
- polietilēntereftalāts termoplasts [-(O)C-C~6~H~4~-C(O)-O-(CH~2~)~2~-O-]~n~; lieto poliesteru šķiedru, plēvju, taras, konstrukcijas un elektrotehnisku izstrādājumu izgatavošanai; lavsāns; terilēns
- krepeči Tītara apakšējā sekste.
- virssekste Tītara augšējā sekste.
- terkšēt Tītara balss skaņas.
- terkšķēt Tītara balss skaņas.
- tītargaļa Tītara gaļa.
- kurķe Tītara mātīte.
- šņergals Tītara sekste uz knābja.
- bibis Tītara sekste.
- taras koeficients transportlīdzekļa taras attiecība pret kravnesību
- trimstarains Trīsžuburains, trīsstarains.
- neuztveramzona Tukšā zona radiālā novērošanas radiolokatora ekrānpults stara sākumā.
- tarņiks Tukšās taras pieņemšanas punkts.
- katarrakta Ūdens krāce upē, kur ūdens pa samērā slīpu un nelīdzenu klinšainu un akmeņainu gultni strauji aumaļo lejup; katarakta 2.
- Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes
- Neretva Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā.
- Tundža Upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna.
- Kamčija Upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā.
- Jantra Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā.
- Osema Upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā.
- Mahanadi Upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm.
- Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā
- Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka
- kinnors Vecebrēju cītaras vai arfas veida stīgu instruments, varbūt lira.
- senilā katarakta vecuma katarakta, parastākā kataraktu forma
- Višvarūpa vēdiskajā un hindu mitoloģijā - trīsgalvaina dēmoniskas dabas būtne, Tvaštara dēls, kas nolaupījis govis
- Enkimdu Vidējo Austrumu mitoloģijā - zemkopju dievs, kas figurē vienā šumeru mītā kā auglības dievietes Inannas (akadiešu Ištaras) precinieks.
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
- kalačakra Viena no piecām Anutarajogas tantras sistēmām tantriskajā budismā (vadžrajānā).
- refrakcija Viļņu frontes, (arī gaismas stara) virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa izplatīšanās ātrums.
- krēsls Nr. 14 Vīnes mēbeļu meistara M. Toneta radītais krēsls, ko pirmo sāka ražot rūpnieciski (1859. g.).
- amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.)
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
- zilais Zilais stars - zaļā stara gaišzila variācija, ko dažkārt izdodas novērot, ja ir īpaši dzidra atmosfēra un anomāla refrakcija.
- eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti.
tara citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV