Paplašinātā meklēšana
Meklējam tume.
Atrasts vārdos (33):
- tume:1
- tumens:1
- tumelis:1
- tumeriks:1
- bitumens:1
- coutumes:1
- tumenieki:1
- justument:1
- tumelēties:1
- bitumenols:1
- burtumetis:1
- tatumellas:1
- tautumeita:1
- tumefakcija:1
- Bajantumena:1
- detumescence:1
- detumestence:1
- intumescence:1
- iztumelēties:1
- Rietumeiropa:1
- Rotumerplāta:1
- bitumenplasti:1
- meitumednieks:1
- Rietumeifrata:1
- siltumenerģija:1
- skatumeklētājs:1
- augstumekipējums:1
- siltumenerģētika:1
- siltumenerģētiķis:1
- siltumenerģētisks:1
- siltumelektrostacija:1
- spoguļskatumeklētājs:1
- siltumelektrocentrāle:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (185):
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
- hidroizols Ar bitumenu piesūcināts azbestkartons.
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos.
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā).
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
- Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem; lēņa kungs.
- arktiskais laiks aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
- auzene Auzu tume.
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- naftas piķis bitumens.
- mākslīgais asfalts bitumenu maisījums ar pildvielām.
- bezants Bizantiešu bezants - Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā.
- libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos.
- ihtuiolsulfoskābe C28H38O6S3, iegūst no bitumena, to apstrādājot ar sērskābi.
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
- vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai.
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem.
- enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
- sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- denārijs Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- servi dzimtļaudis viduslaikos Rietumeiropā.
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
- manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā.
- eirovalūtas Eiro un citas Rietumeiropas valstu valūtas.
- termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES.
- Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums.
- neatkarīgais ražotājs energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts.
- energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
- enerģija enerģētikas likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus.
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs.
- kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā.
- vizieris fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatumeklētājs; skatu meklētājs.
- monarhomahi Francijā un citās Rietumeiropas zemēs 16. gs. un 17. gs. sākumā - rakstnieki, kas vērsās pret absolūtismu.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs.
- koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs.
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- izols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, kas izgatavots no gumijas un bitumena, pievienojot plastifikatorus un antiseptiķus; bioloģiski noturīgs, salizturīgs, elastīgs.
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
- termoģenerators Iekārta tiešai siltumenerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- paralakses regulētājs ierīce kamerā, kas automātiski nostāda skatumeklētāju pareizā stāvoklī pret optisko sistēmu.
- termostabiņš Ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem.
- siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
- ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Īrijas, Anglijas un Francijas apvidos).
- sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā.
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē.
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
- legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
- konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- kokogļu dedzināšana kokogļu ražošana, koksni termiski sadalot bezskābekļa vidē, kurā koksnes termolīzes gaistošos produktus sadedzina termolīzes procesam nepieciešamās siltumenerģijas iegūšanai vai izlaiž apkārtējā vidē bez izmantošanas.
- autonomais enerģijas ražotājs komersants, fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām.
- autonomais ražotājs komersants, fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām.
- mūreņš Krāsns daļa, kas atrodas pie siltumejas; siltumkrāsns.
- filhelēņi Krievijā un Rietumeiropā - grieķu tautas atbrīvošanās kustības piekritēji (bieži arī aktīvi dalībnieki) grieķu cīņā pret turku jūgu 19. gs. 20. gados.
- katari kristiešu sektu piekritēji Rietumeiropā 11.-14. gs., kas nostatīja pretī labo (Dieva radīto garīgo pasauli) un ļauno (sātana radīto materiālo pasauli), sludināja askētismu, bezlaulību un pašnāvību badojoties
- Meluzīne Ķeltu (vēst. Rietumeiropa, Dienvideiropa) mitoloģijā - brīnišķīgā feja - čūska.
- barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus.
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā); sākotnēji apzīmēja zemes platību, ko viens arājs varēja uzart rīta cēlienā līdz pusdienai.
- širu aizjūgs lenšu aizjūgs (bez loka izmantošanas), ko plaši lieto Rietumeiropas zemēs.
- Asfalta ezers lielākā dabiskā bitumena atradne pasaulē (_Pitch asphalt lake_), kurā ir aptuveni 10 miljoni tonnu, atrodas Trinidādas dienvidrietumos, aizņem aptuveni 0,405 kvadrātkilometrus, dziļums - 76,2 metri.
- zemnieku kari lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju.
- meitulis Meitumednieks.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- lāzerapstrāde Metāla atdalīšana, izmantojot augstas enerģijas lāzerstara izraisītus siltumefektus.
- brunčumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns; meitumednieks; lovelass.
- dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
- ozokerīts naftas bitumenu grupas minerāls, cieto piesātināto ogļūdeņražu maisījums; to lieto elektroizolācijas tinumu piesūcināšanai, laku un krāsu rūpniecībā u. c.; kalnu vasks.
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā.
- bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns.
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- bitumenols No bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām.
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
- siltumpatēriņš Noteiktā laikā patērētā siltumenerģija.
- pamatu horizontālā hidroizolācija pamatu elements, ko veido pamatu un sienu saskares vietā no hidroizolācijas ruļļmateriāla, kuru pie pamatiem visbiežāk pielīmē ar bitumena mastiku.
- darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
- autogudronators Pārvietojama ceļa segu būvēšanas mašīna, kas zem spiediena izsmidzina dažādas organiskās saistvielas (darvu, bitumenu, emulsiju u. c.).
- koģenerācija Patērētājiem piegādājamās siltumenerģijas un elektroenerģijas kopīga ražošana vienā enerģētiskajā iekārtā; salīdzinājumā ar dalīto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu ievērojami samazina kurināmā patēriņu.
- čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā).
- gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā); kalna gariņš; arī rūķītis.
- Ēmas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Rietumeiropā, kas Latvijā tiek saukts par Felicianovas starpleduslaikmetu.
- Čoibalsana Pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
- komunālā kustība pilsētu iedzīvotāju atbrīvošanās kustība (no 10. gadsimta līdz 13. gadsimtam Rietumeiropā).
- rāte Pilsētu pašpārvaldes institūcija, arī tiesa Rietumeiropā (Latvijā no 13. gadsimta līdz 1889. gadam); celtne, telpas, kurās darbojas šāda pašpārvaldes institūcija, arī tiesa.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats.
- nacionālliberāļi Politiska partija ar nacionālu ievirzi Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā).
- atlantisms Politiska teorija, kas pēc 2. pasaules kara pamatoja ASV un Rietumeiropas valstu ciešas sadarbības nepieciešamību.
- renesanse Progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta pirmajai pusei), kas ir saistīts ar kapitālistisko attiecību un humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.
- rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem.
- caurskata skatumeklētājs rāmjveida vai teleskopiskais skatumeklētājs, kas tālmēra fotoaparātos apvienots vienotā sistēmā ar tālmēra mehānismu.
- veidošanās siltums reakcijas siltumefekts, veidojoties (konstantā temperatūrā) 1 molam saliktas vielas no vienkāršām vielām.
- reformācija Reliģiski politiska kustība Rietumeiropā 16. gs., kas cīnījās par pārmaiņām reliģiskajā dzīvē; šīs kustības gaitā nostiprinājās jauns kristietības virziens - protestantisms.
- magistrs Rietumeiropā viduslaiku mūku un bruņinieku ordeņu priekšnieki.
- Vakareiropa Rietumeiropa.
- goblini Rietumeiropas mitoloģijā - senākās ciltis, kas dzīvojušas uz zemes aizvēsturiskos laikos, vēlāk mežos, reizēm bija arī ļaunprātīgi, kroplīgi rūķi, ļauni gari, dēmoni.
- Ginevra Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā karaļa Artura sieva, bruņinieka Lancelota iemīļotā.
- Morgana Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa teiksmu ciklā - feja.
- Izolde Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā Tristana iemīļotā un karaļa Marka sieva.
- Iveins Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā un karaļa Artura leģendu ciklā Apaļā galda bruņinieks.
- RES Rietumeiropas savienība (RES padome).
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais.
- Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
- vesternizācija Rietumeiropas un Ziemeļamerikas vērtību sistēmas un dzīvesveida izplatīšanās citās zemēs un citu tautu dzīvē.
- rietumi Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm); Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai).
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
- Leonards Rietumeiropas zemākā līmeņa mitoloģijā - viens no galvenajiem dēmoniem, sātana iemiesojums, kurš rīko un vada raganu sabatu.
- bezantīns Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā; bizantiešu bezants.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģētiku, tai raksturīgs.
- termoenerģētisks Saistīts ar termoenerģētiku, tai raksturīgs; siltumenerģētisks.
- asfalts Saistmateriāls - 25-40% eļļvielu saturošs bitumens, ceļa seguma materiāls.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
- sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār.
- viola Sens stīgu lociņinstruments, kas bija izplatīts Rietumeiropā no 15. līdz 17. gadsimtam.
- termoakumulators Siltumakumulators - ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle.
- siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists.
- tvaika enerģētiskā iekārta siltumenerģētiska iekārta, kas kurināmā ķīmisko enerģiju vai kodolenerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā – darbā; sastāv no tvaika katliem (tvaika ģeneratoriem), tveika dzinējiem (tvaika turbīnām vai tvaika mašīnām), kurās tvaika siltuma enerģija pārvēršas mehāniskajā enerģijā.
- tvaika-gāzturbīnas iekārta siltumenerģētiska iekārta, kur par darbvielām izmanto ūdens tvaiku (tvaika turbīnā) un kurināmā sadedzes dūmgāzes (gāzturbīnā); izmanto galvenokārt elektroenerģijas ražošanai.
- siltumslodze Siltumenerģijas izstrādes daudzums.
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
- spoguļskatumeklētājs skatumeklētājs, ar ko vienlaikus var noteikt kadra robežas un uz matstikla iestādīt asumu (fokusēt).
- kolēģija Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā).
- bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija.
- Spānijas Karaliste Spānija, valsts Rietumeiropā.
- pentaprizma Spoguļkameras skatumeklētāja optiskā sistēma, kas dod tiešu, neapvērstu attēlu.
- aukstais karš spriedze, kas no 1945. g. līdz 1990. g. pastāvēja starp PSRS un Austrumeiropu no vienas puses un ASV un Rietumeiropu no otras puses.
- paralakse starpība starp fotoobjektīva un skatumeklētāja (viziera) optiskajām asīm.
- gvidrons Stīgra, melna viela, kas paliek pāri naftas destilācijas gaitā un no kā ražo bitumenu.
- fīdele Stīgu lociņinstruments; Rietumeiropā pazīstams no 8. gs.
- romāņu stils stils Rietumeiropas mākslā un arhitektūrā agrajos viduslaikos (10.-13. gs.).
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē.
- tumīgs Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu); arī pabiezs.
- simts Teritoriāli saimnieciska vienība kontinentālajā Rietumeiropā mūsu ēras sākumā un agrajos viduslaikos, kas sastāvēja no 100 vienas cilts vai radniecīgu cilšu savienības lielģimeņu mājām.
- termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle.
- termoenerģētiķis Termoenerģētikas speciālists; siltumenerģētiķis.
- likumu bruņinieks tiesību doktora tituls Rietumeiropā 12.-16. gs., jo viduslaikos akadēmiskā izglītība deva personiskas muižnieka tiesības.
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā).
- Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā.
- pezics Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens; peziks.
- peziks Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens.
- dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
- rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
- kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus.
- Beļģijas Karaliste valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta — Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste.
- ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā (ap 1800.-1830. g.), kuram raksturīgas svinīgas, smagas formas, un asi krāsu kontrasti.
- Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets.
- konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
- romiešu tiesību recepcija viduslaikos - romiešu tiesību pārņemšana Rietumeiropas valstīs.
- prokurators Viduslaikos Rietumeiropā - kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
- asīze Viduslaikos Rietumeiropā - kādas padomes vai tiesas svinīga sēde, kā arī tajā pieņemtie lēmumi.
- krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas iedvesmotiem karagājieniem no Rietumeiropas uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam).
- hercogs Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā; persona, kam ir šāds tituls.
- facētija Viens no epikas žanriem - joku stāsts, kas bija izplatīts Rietumeiropā renesanses laikmetā, bet Krievijā - 17. gs. beigās.
- dzeltene Zeltene - meitene ar gaišiem matiem; tautumeita.
- servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
tume citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV