Paplašinātā meklēšana
Meklējam viest.
Atrasts vārdos (169):
- viest:2
- viest:1
- viest:3
- dviest:1
- kviest:1
- sviest:1
- zviest:1
- ieviest:1
- saviest:2
- saviest:1
- sviests:1
- viesties:2
- viesties:1
- apsviest:1
- apzviest:1
- atsviest:1
- dasviest:1
- iekviest:1
- iekviest:2
- iesviest:1
- iezviest:1
- izsviest:1
- izzviest:1
- nodviest:1
- nosviest:1
- nozviest:1
- pasviest:1
- pazviest:1
- pieviest:1
- sasviest:1
- sazviest:1
- uzsviest:1
- uzzviest:1
- sviestin:1
- sviestot:1
- viesturis:1
- aizsviest:1
- aizzviest:1
- pārsviest:1
- pārzviest:1
- piesviest:1
- piezviest:1
- sviestene:1
- sviesteņš:1
- sviesties:1
- sviestīgs:1
- sviestine:1
- sviestīns:1
- Sviestiņi:1
- sviestiņš:1
- sviestots:1
- viesturība:1
- apviesties:1
- atviesties:1
- ieviesties:1
- loksviests:1
- noviesties:1
- saviesties:1
- sviestains:1
- sviestaiņš:1
- sviestbeka:1
- sviestelis:1
- sviestenes:1
- sviestiņas:1
- sviestlapa:1
- sviestmuca:1
- sviestnīca:1
- sviestpika:1
- sviestpuķe:1
- sviestzāle:1
- uzviesties:1
- viesturieši:1
- aizviesties:1
- apsviesties:1
- apzviesties:1
- atsviesties:1
- dasviesties:1
- iesviesties:1
- izsviesties:1
- leišsviests:1
- nosviesties:1
- nozviesties:1
- pārviesties:1
- pasviesties:1
- pieviesties:1
- putnsviests:1
- sasviesties:1
- sviestbļoda:1
- sviestbumba:1
- sviestenīca:1
- sviestenīce:1
- sviestenīte:1
- sviestinīca:1
- sviestkārpa:1
- sviestķērna:1
- sviestmaize:1
- sviestmīkla:1
- sviestniece:1
- sviestnieks:1
- sviestnīņas:1
- sviestotājs:1
- sviestpicka:1
- sviestpiens:1
- sviestskābe:1
- sviestskābs:1
- sviestūdens:1
- taupsviests:1
- uzsviesties:1
- viesturnieki:1
- aizsviesties:1
- asinssviests:1
- cibiņsviests:1
- iesaviesties:1
- izasviesties:1
- kakaosviests:1
- kaņepsviests:1
- pārsviesties:1
- pienssviests:1
- piesviesties:1
- ragansviests:1
- ragaņsviests:1
- sviestainums:1
- sviestamaize:1
- sviestenītes:1
- sviestgabals:1
- sviestkūlējs:1
- sviestmašīna:1
- sviestmašiņš:1
- sviestmuciņa:1
- sviestpapīrs:1
- sviestpodiņš:1
- sviestpuķīte:1
- sviestpurene:1
- apsasviesties:1
- atsasviesties:1
- dasasviesties:1
- iesasviesties:1
- nosasviesties:1
- pasasviesties:1
- piesaviesties:1
- raganssviests:1
- sarkansviests:1
- sviestanmaize:1
- sviestarmaize:1
- sviestkloncis:1
- sviestkluncis:1
- sviestkriksis:1
- sviestkripata:1
- sviestkubliņš:1
- sviestkulšana:1
- sviestniecība:1
- sviestpapīris:1
- sviestpuķītes:1
- sviestspainis:1
- sviestspannis:1
- sviesturmaize:1
- sviestveidīgs:1
- eksportsviests:1
- pārsasviesties:1
- piesasviesties:1
- raganassviests:1
- sviestdzeltens:1
- sviestkunkulis:1
- sviestmeistars:1
- biezpiensviests:1
- sviestbiezpiens:1
- sviestmaizšķēle:1
- aminosviestskābe:1
- sviestsbiezpiens:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (720):
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg.
- anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
- zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai.
- aizvantēt Aizsviest, aizmest.
- aizsvaidāt Aizsviest, aizsvaidīt vairākas reizes vai vairākus objektus.
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System".
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību.
- apcirst Apgāzt, apsviest.
- apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu).
- apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
- aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem).
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1).
- sviestbiezpiens Ar biezpienu sajaukts sviests.
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- izliekšķēt Ar liekšķeri izsviest.
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
- nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
- nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
- pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur); pārsviest (3).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1).
- griežamais Ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai.
- bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- loksviests Ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests.
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
- atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- zužle Ar sviestu sacepts biezpiens.
- kopapiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
- kopaspiens Ar sviestu sajaukts biezpiens.
- taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
- madarpiens Ar sviestu un olas dzeltenumu sakults biezpiens.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē).
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs).
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
- kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
- saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
- atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem).
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
- atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- uzsvaidīt Atkārtoti uzsviest.
- ievārīt Ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā).
- savantēt Ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- savaņķīt Ātri samest; sasviest.
- uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
- novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest.
- atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
- baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
- aizbadīt Badot aizgrūst, aizsviest.
- ballistokardiogramma Ballistokardiogrāfisks ķermeņa svārstību attēlojums; tās atkarīgas no sirds izsviestās asiņu masas kustībām.
- perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
- leišu sviests baltais sviests.
- govju beka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus bovinus").
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums.
- drečkas Biezpiena vai sviesta druskas.
- kausēknis Biezpiens ar pārlietu kausētu sviestu.
- pienssviests Biezpiens un sviests.
- aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi.
- sviestbļoda Bļodas veida sviesta trauks.
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
- donis Bundulis, koka sviesta trauks.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
- sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- nīt Darīt sviestu ķērnē.
- izsviedējs Darītājs --> izsviest.
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
- ņudzums Daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari.
- uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas.
- ballistosporas Dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem.
- sviekstīns Dem. --> svieksts, sviests.
- sviekstiņš Dem. --> sviests.
- sviesteņš Dem. --> sviests.
- sviestiņš Dem. --> sviests.
- sviestīns Dem. --> sviests.
- kaprons Diamilketons, gaistoša eļļa sviestā.
- sviežams Divd. --> sviest.
- gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
- dzeltene Dzeltena puķe, sviesta bumba.
- sviestdzeltens Dzeltenās krāsas tonis, kas raksturīgs sviestam.
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests.
- ķeizaršnicele Ēdiens - sviestā cepta, saplacināta, iegarena teļa gurna gaļas šķēle, kas atbilstoši pagatavota.
- eirozona Eiropas valstu kopa, kur ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta eiro.
- acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- reirisms finanšu ministra Jāņa Reira ieviestās reformas.
- sic et non franču filozofa un teologa P. Abelāra (1079.-1142. g.) ieviests pretēju pieņēmumu argumentācijas paņēmiens.
- švarba Gadījums bērnu spēlē ar akmentiņiem, kad vienu akmentiņu gaisā sviežot citi ir jāķer nuo zemes un jāpatur saujā, kā arī jāsaķer gaisā uzsviestais akmentiņš.
- vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs.
- Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma.
- aminosviestskābe Gamma aminosviestskābe -kavētājmediators, kas ietekmē impulsu pārvadi sinapsēs un stabilizē ietekmju līdzsvaru.
- paļimdīt Gar zemi gāzt vai sviest.
- nosviept Gatavojot sviestu nošķiest ar krējumu.
- malt Gatavot (sviestu) ar sviesta kuļamo ierīci.
- kalatēt Gatavot (sviestu).
- sasukt Gatavot (sviestu).
- sukt Gatavot (sviestu).
- taisēt Gatavot (sviestu).
- nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
- kulcierēt Gatavot sviestu ar speciālu aparātu.
- ķērnāt Gatavot sviestu ķērnā.
- ķērnāt Gatavot sviestu ķērnē.
- ķērnēt Gatavot sviestu ķērnē.
- neit Gatavot sviestu.
- panīt Gatavot sviestu.
- sakolčerēt Gatavot sviestu.
- sviestot Gatavot sviestu.
- ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- Suillus granulatus graudainā sviestbeka.
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
- staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
- griežamā ķērne griežama sviesta kuļamā ierīce.
- purnīt Grūst, sviest.
- picka Grūstas kaņepes ar sviestu.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- iesudzināt Ieaudzēt, ieviest (mājdzīvniekus, to šķirni, sugu).
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
- piemest Iedot, piešķirt papildus; piesviest (5).
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
- sviesta gatavotājs iekārta, ar kuru, mehāniski apstrādājot krējumu (25-45% tauku), iegūst sviestu (80-83% tauku) un paniņas (0,3-0,5% tauku).
- ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
- samitināties Iemitināties, arī ieviesties (par vairākiem, daudziem).
- iesaperināties Ieperināties; arī ieviesties.
- giljotīna Ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā.
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- sviesta tecīlis ierīce sviesta gatavošanai.
- sviestmašīna Ierīce sviesta gatavošanai.
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
- spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
- iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties.
- ielepēt Iesviest ar dubļiem.
- sadauzt iesviest, iemest.
- ieskliest Iesviest, iemest.
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- pievadāt Ieviest (atvedot to no kādas citas vietas).
- ievest Ieviest (kādu jauninājumu).
- aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
- dekretēt Ieviest (ko) ar likumu, dekrētu.
- aizvadāt Ieviest (piemēram, augu, dzīvnieku sugu, šķirni).
- automatizēt Ieviest automātus (kādā nozarē, uzņēmumā).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- pieselēt Ieviest jaunu liellopu šķirni.
- pieselt Ieviest jaunu liellopu šķirni.
- kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā).
- konveijerizēt Ieviest konveijerus.
- mehanizēt Ieviest mašīnas, mehānismus, ierīces (piemēram, darba procesā).
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
- motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā); apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu).
- iztēzgāt Ieviest nekārtību, izvazāt.
- sovietizēt Ieviest padomju iekārtu.
- rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- pārņemt Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
- pieņemt Ieviest, iedibināt (pēc paraduma, tradīcijas).
- iedzīvināt Ieviest, īstenot, realizēt.
- ievest kārtību ieviest, nodibināt kārtību.
- iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- ieselināt Ieviest; ieaudzēt.
- iesugot Ieviest; ieaudzēt.
- Zviedrijas mēru sistēmas kanna ieviesta 1665. g. = \~2,62 l.
- iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
- insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem.
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- ieperināties Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem).
- pastāt Ieviesties (par dzīvniekiem).
- iesataisīties Ieviesties (par grauzējiem, kāpuriem u. tml.).
- iemesties Ieviesties (par parazītiem).
- iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem).
- papanavāt Ieviesties (piemēram, par grauzējiem).
- ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem).
- ieaugļoties Ieviesties un pavairoties.
- iesugoties Ieviesties, ieaugt (lielākā daudzumā).
- piejemt Ieviesties, iedibināties (par paražām).
- ievērsties Ieviesties, ielavīties.
- ieriesties Ieviesties, ierasties.
- iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties; tikt ieviestam, īstenotam, realizētam.
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- pieselēties Ieviesties, pievairoties.
- apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
- pieperināties Ieviesties, savairoties (lielākā daudzumā) - par dzīvniekiem.
- piesapladīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem, augiem).
- piesaperināties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- piesataisīties Ieviesties, savairoties lielākā daudzumā (par dzīvniekiem).
- ieselīties Ieviesties, savairoties.
- iezelties Ieviesties, sazelt 1.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- iesavadāties Ieviesties; tikt ieviestam.
- iesaviesties Ieviesties; tikt ieviestam.
- iecistēt Ieviesties.
- iestiproties Ieviesties.
- ievesties Ieviesties.
- ieviersties Ieviesties.
- ieviesoties Ieviesties.
- ievirst Ieviesties.
- ievirsties Ieviesties.
- pavirsties Ieviesties.
- intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
- virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta.
- izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
- izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- defenestrēt izgrūst vai izsviest pa logu cilvēku vai kādu lietu
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3).
- emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
- izlobt Izsviest (dusmās).
- izlodēt Izsviest ārā.
- izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt.
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm.
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
- dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
- aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest.
- kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
- grūstenis Kaņepju sviests.
- vāģsmērs Kaņepju sviests.
- sudrabainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carasius auratus"), kas Latvijā ieviesta 20. gs. 40. gados.
- Bearnas mērce karsta mērce, ko gatavo no olu dzeltenumiem, sviesta, vīna etiķa, sīpoliem ar garšvielu piedevu.
- lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla.
- adamīti Katoļu ieviests nievājošs apzīmējums dažādām sektām ar norādi uz muļķību.
- gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
- alfa spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī radioaktīvo elementu kodolu izsviesto alfa daļiņu enerģētisko sadalījumu.
- īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
- krējuma kulšana krējuma mehāniska apstrāde, kurā veidojas sviesta graudi un izdalās paniņas.
- sasukties Krējumu kuļot, tam pārveidoties sviestā.
- purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
- asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām.
- berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma.
- kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos.
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus.
- trīt Kult (sviestu ar karoti).
- kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
- sakulčerēt kuļot krējumu sagatavot sviestu.
- pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
- sviestkunkulis Kunkulis sviesta.
- pa roku galam kur pagadās (sviest, mest u. tml.).
- cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
- kapāt Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju.
- sviesta ķērne ķērne sviesta kulšanai.
- ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
- ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
- ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
- lapmīkla Lapu mīkla jeb kārtainā sviesta mīkla.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki.
- Suillus aeruginascens lipīgā sviestbeka.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
- maisēt Maisīt (par sviesta gatavošanu).
- kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt.
- garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm.
- sviesta kuļamā mašīna mašīna sviesta gatavošanai.
- kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu.
- sviesta zoste mērce no izkausēta sviesta.
- aizmest Mest prom; aizsviest.
- slaņķēt mest, sviest (nekārtīgi).
- leķēt Mest, sviest parasti ar ko lipīgu.
- čadīt Mest, sviest.
- veķēt Mest, sviest.
- zvaldīt Mest, sviest.
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
- piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piesviest (2).
- piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3).
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1).
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- strongylosis Mietu tārpi, zirgu, var ieviesties visu, visbiežāk tomēr jaunu zirgu aklā un lokveida zarnā.
- smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
- raganassviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- raganssviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- ragaņsviests Mīksts, arī no paniņām neatdalījies sviests.
- ragansviests Mīksts, no paniņām neatdalījies sviests.
- sviestmuca Mucveida ierīce sviesta kulšanai.
- lēkšt Nekārtīgi mest, sviest.
- pleknēt Nekārtīgi nomest, nosviest.
- salēkšt Nekārtīgi samest, sasviest.
- saslaņķēt Nekārtīgi samest, sasviest.
- izņēgāt Nekārtīgi sasviest (drēbes).
- savalēt Nekārtīgi sasviest.
- žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze.
- saperņīt Nekārtīgi, steigā sasviest.
- sviestkriksis Neliela pika, kunkulis sviesta.
- sviestpicka Neliela sviesta pika.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- sviestkripata Neliels daudzums sviesta.
- paska Neliels kubls ar vāku, kurā ievieto, piemēram, sviestu, biezpienu, medu.
- sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
- kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
- sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
- sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
- pazvelt Nevērīgi nomest, nosviest.
- iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
- dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
- baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem.
- grūdienis No pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens.
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
- sakamandavāt Norīkot; ieviest, nodibināt kārtību.
- laist saknes nostiprināties, ieviesties.
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2).
- karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
- sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
- mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš.
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību).
- saķērnēt Pagatavot sviestu ķērnē.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- pavantēt Pamest, pasviest.
- sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus").
- sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus").
- Suillus luteus parastā sviestbeka.
- pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi).
- pārlobt Pārsviest.
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
- apspert Pasviest kam apakšā.
- pašķipelēt Pasviest, pamest ar lāpstu; palāpstot.
- pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3).
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- peķēt pavirši sasviest.
- sazlanķēt Pavirši sasviest.
- eksportsviests Pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem.
- piešķipelēt Piemest, piesviest ar lāpstu; pielāpstot.
- pienaizdars Piena aizdars - piens, sviests, krējums, biezpiens.
- zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās.
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- piengājums Piens, kas palicis pie sviesta to gatavojot un tiek noskalots.
- sviestniecība Piensaimniecības nozare, kas pienu pārstrādā sviestā.
- iesekties Piesprādzēties, piestiprināties, ieviesties, iesakņoties.
- dasviest Piesviest (ko) papildus.
- davalēt Piesviest, sviežot (ko), piepildīt (ar to).
- piesaviesties Pieviesties.
- salaidināt Pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu).
- citoyen Pilsonis, pilsētas iedzīvotājs; Francijā revolūcijas laikā 1792. g. ar dekrētu ieviesta uzruna.
- Suillus piperatus piparu sviestbeka.
- sviesta pītava pīts sviesta trauks.
- sotē plānās šķēlēs sagriezta un sviestā apcepināta gaļa.
- izglizināt Plāni izziest, piem., sviestu, taukus.
- mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (tautas saimniecībā, kādā tās nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
- politehnizēt Plaši ieviest politehnisko izglītību, (mācību iestādēs, mācību sistēmā).
- robotizēt Plaši ieviest robottehniku (piemēram, darba procesā, ražotnē); pārveidot par robotu (piemēram, iekārtu, ierīci).
- tehnizēt Plaši ieviest tehniku (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- saviesties Plaši ieviesties (2) - parasti par ko nevēlamu.
- pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
- kovenanteri Prezbiteriešu kristieši Skotijas vēsturē, kuri, pretodamies centieniem ieviest angļu parauga liturģiju 1638. g. 28. februārī parakstīja Nacionālo derību (angļu "National Convenant").
- Suillus variegatus priežu sviestbeka.
- makovice Priežu sviestbeka.
- priedene Priežu sviestbeka.
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki.
- gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu.
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
- Suillus flavidus purva sviestbeka.
- leitis Pusgatavs sviests.
- leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens.
- ienest Radīt, izraisīt (kādu parādību); arī ieviest.
- kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
- ballistiskā raķete raķete, kura pēc dzinēju darbības izbeigšanās kustas pa brīvi sviesta ķermeņa trajektoriju.
- pīzaplidēt Rasties, ieviesties lielos daudzumos.
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- iemitināties Refl. --> iemitināt; arī ieviesties.
- iesviesties Refl. --> iesviest (1).
- ieviesties Refl. --> ieviest (1); tikt ieviestam.
- ieviesties Refl. --> ieviest (3).
- piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
- uzsviesties Refl. --> uzsviest (1); tikt uzsviestam.
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- saklunčināt sagatavot (kuļot sviestu).
- apolloniskais Saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- dionīsiskais Saistīts ar irracionālo, disharmonisko, asimetrisko, tumšo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
- sačommāt Sajaukt; sasviest; sačammāt.
- ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
- sviests saiet lielajā saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
- kasenis Sakasīts (nevis nogriezts) sviests.
- kasinis Sakasīts sviests.
- sanīt Sakult (sviestu).
- saķērnāt Sakult krējumu sviestā.
- izķērnēt Sakult sviestā (krējumu).
- sanīties Sakulties sviestā (par krējumu).
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- pievantēt Salikt, saviest u. tml. (ko) lielākā daudzumā; salikt, saviest u. tml. (kā lielāku daudzumu).
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
- uzventēt Sasviest augšā.
- sapurņīt sasviest, sagrūst kopā.
- salobt sasviest, samest.
- savadīt Sasviest; samest.
- piesugoties Savairoties, ieviesties (lielākā daudzumā).
- sviest Savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- sviedin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sviestin savienojumā ar "sviest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- sviešus Savienojumā ar verba "sviest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- samesties Saviesties (parasti par parazītiem).
- saviezties Saviesties.
- garča senāk arī - 5,65 l un 1766. g. tika ieviesta mazā jeb kroga garča, kas vienāda ar 2,83 l.
- čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
- vārīt Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
- ploķēt Sist, sviest ko slapju, lipīgu.
- kult sviestu skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu.
- kontrabanda Slepena (kā) ieviešana (piemēram, mākslas darbā); tas, kas ir slepeni ieviests.
- rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā.
- konduīts Sodu žurnāls, kurā ierakstīja skolēnu pārkāpumus; ieviests 19. gs. vidū Vācijas skolās.
- staļinisms Staļina ieviestais politiskais režīms, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- normālsistēma Standartizēta burtu izmēru sistēma, kas tika ieviesta visās lietuvēs un spiestuvēs.
- alseris Stikla sviesta trauks ar vāku.
- stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam.
- sviesta kulšana strauja krējuma maisīšana, lai iegūtu sviestu.
- magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru.
- apcirsties Strauji apgāzties, apsviesties.
- nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nosviest (3).
- ielauzties Strauji parādīties, ieviesties, iedarboties (par parādībām sabiedrībā).
- lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- drāzt Strauji un spēcīgi sviest.
- uzcirst Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- uzsist Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- notriekt Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pakariņas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
- pakarīnas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas.
- svieksttaisamā Svieksttaisamā mašīna - sviesta gatavošanas ierīce.
- atsviest Sviest nost (sānis, atpakaļ).
- aizsviest Sviest prom; aizmest.
- atsviest Sviest šurp.
- sviesties Sviest viens otram, cits citam; svaidīties (1).
- graut Sviest, mest (kaut ko zemē).
- pļeckāt Sviest, mest ko mitru, lipīgu.
- graust Sviest, mest.
- pulīt Sviest, mest.
- likt Sviest, triekt (pret ko).
- aitborvīķene Sviesta beka ("Boletus luteus").
- aitborvīķis Sviesta beka ("Boletus luteus").
- sviestine Sviesta beka ("Boletus luteus").
- sviekstene Sviesta beka.
- sviekstine Sviesta beka.
- graudainā beka sviesta bekai līdzīga ēdamā sēne.
- iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- putnsviests Sviesta gabaliņš, piciņa.
- sviestpika Sviesta gabaliņš.
- sviestkluncis Sviesta gabals; sviestkloncis.
- sviestgabals Sviesta gabals.
- sviestkloncis Sviesta gabals.
- sviestkulšana Sviesta gatavošana.
- kultava Sviesta gatavošanas ierīce.
- kultuve Sviesta gatavošanas ierīce.
- sviekstmašīna Sviesta gatavošanas ierīce.
- oliņas Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- putrāmi Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- sviestnieks Sviesta gatavotājs.
- sviestotājs Sviesta gatavotājs.
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām.
- nijēja Sviesta kūlēja.
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- boiceņa Sviesta kulšanas trauks.
- boika Sviesta kulšanas trauks.
- muca Sviesta kulšanas trauks.
- neika sviesta kuļamā ierīce vai trauks.
- ķērme Sviesta kuļamā ierīce.
- ķērna Sviesta kuļamā ierīce.
- ķerne Sviesta kuļamā ierīce.
- ķērnica Sviesta kuļamā ierīce.
- ķērnis Sviesta kuļamā ierīce.
- teciels Sviesta kuļamā ierīce.
- tecils Sviesta kuļamā ierīce.
- kastelis Sviesta kuļamā kaste, kurā iemontēts mehānisms ar spārniem un ārpusē rokturis griešanai.
- mucīna Sviesta kuļamā muca.
- sviestķērna Sviesta kuļamais trauks.
- krijs Sviesta kuļamās mašīnas sastāvdaļa.
- sviestmīkla Sviesta mīkla.
- sviestniece Sviesta pārdevēja.
- sviesta graudi sviesta piciņas, kurās pārvēršas krējums, kuļot sviestu.
- iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ķepe Sviesta pika.
- paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes.
- sivarotka Sviesta sālījums.
- sviestnīņas Sviesta sālījums.
- sviestspainis Sviesta spainis.
- sviestspannis Sviesta spainis.
- sviesta alstaris sviesta šķīvis.
- sviesta alstars sviesta šķīvis.
- alcers Sviesta šķīvis.
- sviestinīca Sviesta trauks (parasti ar vāku).
- bunduls Sviesta trauks; bundulis.
- sviestene Sviesta trauks.
- Collybia butyracea sviesta vērdiņsēne.
- suillus Sviestbekas.
- ixocomus Sviestbeku ģints "Suillus" nosaukuma sinonīms.
- lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
- govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus").
- purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama.
- graudainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos.
- zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos.
- priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice.
- apsviesties Sviesties apkārt.
- tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku.
- maijmaizīte Sviestmaize ar biezpienu un lokiem vai redīsiem.
- desmaize Sviestmaize ar desu.
- ķilavmaize Sviestmaize ar ķilavām.
- karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
- lokmaize Sviestmaize vai biezpienmaize ar lokiem.
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
- buķiks Sviestmaize.
- buterbrods Sviestmaize.
- buterbrots Sviestmaize.
- maizīte Sviestmaize.
- sviekstmaize Sviestmaize.
- sviestamaize Sviestmaize.
- sviestanmaize Sviestmaize.
- sviestarmaize Sviestmaize.
- sviestmaizšķēle Sviestmaize.
- sviesturmaize Sviestmaize.
- kadiķis Sviests ar kadiķogām.
- koppiens Sviests samīcīts kopā ar biezpienu.
- piciņi Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- piki Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- biezpiensviests Sviests un biezpiens.
- sviestsbiezpiens Sviests un biezpiens.
- lielaispiens Sviests, no kura nav atdalījušās paniņas.
- balabas Sviests.
- baļasino Sviests.
- ķernis Sviests.
- pomazuha Sviests.
- svieksts Sviests.
- sviestelis Sviests.
- sviestene Sviests.
- svīsts Sviests.
- etiletiķskābe Sviestskābe.
- butirāti Sviestskābes sāļi un esteri.
- koļčēt Sviestu gatavot; maisīt, jaukt, kult.
- dankarēt Sviestu kult.
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- sviesta sālaims šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
- sviestūdens Šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
- griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas.
- sasierojies Tāds piens, kas sildot ātri sarecē un krējumu ir grūti sakult sviestā.
- sviests Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga konsistence.
- sviestains Tāds, kam ir sviestam raksturīga krāsa.
- sviestveidīgs Tāds, kas atgādina sviestu.
- sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
- sviestots Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
- sviekstains Tāds, kas notriepts ar sviestu.
- sviekstaiņš Tāds, kas notriepts ar sviestu.
- sviestaiņš Tāds, kas notriepts ar sviestu.
- sviestskābs Tāds, kas satur sviestskābi.
- sviestains Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sviestots Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sviekstains Tāds, kas satur sviestu.
- sviekstaiņš Tāds, kas satur sviestu.
- sviestaiņš Tāds, kas satur sviestu.
- sviestskābs Tāds, kas veido, rada sviestskābi.
- robotizēts Tāds, kurā ir ieviesti roboti (2); tāds, kura darbību nodrošina robots (2) vai roboti.
- cibiņsviests Tās cibā uzglabāts ar sviestu un ķimenēm sajaukts biezpiens.
- jauninājums Tas, kas ir ieviests, lai sasniegtu labāku rezultātu, panāktu (kā) uzlabojumu.
- jaunievedums Tas, kas tikko vai nesen ir ieviests, noorganizēts.
- krēpeles Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
- krēpeļi Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
- taucēt Taukšķēt, taukos vai sviestā sutināt.
- aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai.
- Baigais gads tautas dots apzīmējums PSRS okupācijas 1. gadam (1940. VI - 1941. VII) Latvijā, raksturojot ieviestā staļinisko masveida represiju un deportāciju (1941. 14. VI) režīma ļaundarības.
- stūķis Tautisks ēdiens, kartupeļu biezputra ar sviestu un biezpienu.
- iesasviesties Tikt iesviestam.
- nomainīt Tikt ieviestam (kā cita) vietā.
- aizavadāties Tikt ieviestam (par augiem, dzīvniekiem).
- pārceļot Tikt ieviestam, pārņemtam, lietotam (kādā citā vietā).
- pasarādīties Tikt izgudrotam, ieviestam.
- nākt krastā tikt izsviestam no ūdens uz sauszemi.
- izasviesties Tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti.
- aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
- nosasviesties Tikt nosviestam; arī tikt pazaudētam.
- piesasviesties Tikt piesviestam, piebērtam.
- saiet Tikt sakultam (par sviestu).
- sasasisties Tikt sakultam (par sviestu).
- appost Tīrīt, notīrīt, ieviest kārtību.
- transportmija transportlīdzekļu novietošanas un pārsēšanās sistēma, kas tiek ieviesta, lai pilnīgāk izmantotu sabiedrisko transportu un atslogotu transporta plūsmu pilsētas centrā.
- cibinīks trauks biezpienam, sviestam.
- kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
- pērt Triekt, sviest (ko) - par vēju.
- brik Tunisiešu gardums no sviesta mīklas.
- jisliks Turku sudraba nauda, ieviesta 18. gs. beigās.
- sālims Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sālīms Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- sviestiņas Ūdens, kas zem sālīta sviesta sakrājies.
- kučers Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- kučieris Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- šļapa Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- šļapka Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- uzgraut Uzsviest, uzgāzt.
- veķēt Uzziest biezu kārtu (sviesta).
- Trimpus Vācu ieviests, bet nekad nebijis senlatviešu dievs, kam atbilstu sengrieķu Bakhs.
- iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
- svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam; mētāties (1).
- aizviesties Vairojoties izplatīties un ieviesties šeit no citurienes.
- kvotēšana Valsts vai starptautisku institūciju ieviests ārējās ekonomiskās darbības regulēšanas pasākumu veids preču ražošanas, eksporta vai importa ierobežošanai.
- koptirgus Valstu savienība, kuras dalībnieku starpā atceltas visas tirdzniecības barjeras, ieviesta brīva darbaspēka un kapitāla kustība, saskaņota kopēja tirdzniecības politika attiecībā pret pārējo pasauli.
- atvākojumi Vaski, kurus noņem no aizvākotā rāmīša (lai varētu medu izsviest vai iztecināt).
- homa Vēdiskajā rituālā upura davanas, kas parasti ir kausēts sviests, ko liek upurēšanas ugunī.
- vaišvādeva Vēdiskajā rituālā visiem dieviem vienlaikus pasniedzams ēdiens, kas vārīts bez sāls un sviesta piedevām.
- Ila Vēdisma un hindu mitoloģijā - vīna ziedošanas un lūgšanas dieviete, ziedojamā piena, sviesta un pārtikas personifikācija.
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm.
- marčelo Venēcijas dodža Nikolo Marčelo 15. gs. ieviestā monēta.
- močenigo Venēcijas dodža Pjetro Močenigo 15. gs. ieviestā monēta.
- darbviela Viela vai vielu kopums, kas pēc fizikāli ķīmiskām pārmaiņām, kuras ar tām notiek raķešdzinējā, ar lielu ātrumu tiek izsviestas pa raķešdzinēja sprauslu un rada raķešdzinējā vilci.
- nīka Vienkārša sviesta kuļamā ierīce, kaste ar griežamu rokturi un tam piestiprinātu "spārnu".
- normāllīmenis Vienota burtu sistēma, kas tika ieviesta visās spiestuvēs un lietuvēs, lai standartizētu liet burtu augstumu.
- atsviediens Vienreizēja paveikta darbība --> atsviest (2), atsviesties (3).
- pasviediens Vienreizēja paveikta darbība --> pasviest (1).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1); metiens (1).
- sviediens Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (2); metiens (2).
- kaprīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerilkaprātiem, sevišķi trikaprīns.
- kaprilīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokaplirātiem, sevišķi trikaprilīns.
- kaproīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokapronātiem, sevišķi trikaproīns.
- pacelt spārnos viest cerības, iejūsmināt, pacilāt, iedvesmot.
- pūrisms Virziens (20. gadsimta mākslā), kas tēlotājā mākslā un arhitektūrā centās ieviest askētiskas, ģeometriski vienkāršotas formas.
- sviestainums Vispārināta īpašība --> sviestains.
- ķimizēt Vispusīgi ieviest ķīmiskos materiālus un ķīmiskos pārstrādes procesus un metodes (tautas saimniecības nozarēs).
- diacetils Visvienkāršākais diketons; ūdenī šķīstošs šķidrums, kas piešķir sviestam tā īpatnējo smaržu.
- supervulkāns Vulkāns, kas viena izvirduma laikā var izsviest vismaz 1000 kubikkilometrus materiāla.
- izmeši Vulkānu izvirdumu irdenie produkti (bumbas, lapilli, smiltis, pelni, senāku lavu atlūzas), kas ar sprādzienu spēku tiek izsviesti atmosfērā vai pat stratosfērā.
- Suillus grevillei zeltainā sviestbeka.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- ballistiskā līkne zināmā leņķī pret horizontu brīvi sviesta ķermeņa kustības trajektorija Zemes pievilcējspēka ietekmē.
- ballistika Zinātne, kas pētī zināmā leņķī pret horizontu sviesta ķermeņa kustību Zemes pievilcējspēka ietekmē.
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens.
- brutālā māksla Ž. Dibifē ieviests apzīmējums psihiski slimu cilvēku radītajai mākslai.
- angažētā literatūra Ž. P. Sartra ieviests termins tādas literatūras apzīmēšanai, kas ir iesaistīta politiskajā cīņā.
viest citās vārdnīcās: