Paplašinātā meklēšana
Meklējam vilcināties.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (62):
- prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- glizināties Būt lēnam, gausam, vilcināties.
- tirināties Būt nedrošam; vilcināties.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
- satūļāt Ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- tergiversēt Izvairīties, vilcināties.
- pabokstīties Kādu brīdi vilcināties (nedrošībā), attaisnojumus meklējot.
- kāterēties Kaitinoši vilcināties.
- budzelēties Kavēties, vilcināties, tūļāties.
- ildzināties Kavēties, vilcināties.
- kārstīties Kavēties, vilcināties.
- sebināties Kavēties, vilcināties.
- tinkoties Kavēties, vilcināties.
- tosāties Kavēties, vilcināties.
- tužāties Kavēties, vilcināties.
- tužināties Kavēties, vilcināties.
- tūžoties Kavēties, vilcināties.
- ķiņķelēt Knosīties, vilcināties, kavēties, tūļāties.
- kūtāt Laiski gaidīt, vilcināties.
- tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
- čužināties Lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties.
- dairēties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- dairīties Mīņāties uz vietas, arī kavēties, vilcināties.
- dirsināties Muļķoties, ņirgājoties vilcināties.
- pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
- minstināties Neturpināt runāt, vilcināties runāt tālāk.
- gūboties Neveikli izturēties, vilcināties.
- gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties.
- ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties.
- dasavilkties Novilcināties.
- nosavilcināties Novilcināties.
- novilkt Novilcināties.
- pārsaknosīties Novilcināties.
- nosliept Novilkt (laiku), novilcināties.
- drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
- pasavilcināties Pavilcināties.
- čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
- taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
- čampāties Tūļāties, vilcināties, kavēties; neveikli iet.
- čābāties Tūļāties, vilcināties; tirgoties ar grabažām.
- čāboties Tūļāties, vilcināties; tirgoties ar grabažām.
- atgorīties Tūļāties, vilcināties.
- čūbāties Tūļāties, vilcināties.
- ģilināties Tūļāties, vilcināties.
- klenkstēt Tūļāties, vilcināties.
- knozāties Tūļāties, vilcināties.
- maradīt Tūļāties, vilcināties.
- soksināties Tūļāties, vilcināties.
- tokšāties Tūļāties, vilcināties.
- tokstīties Tūļāties, vilcināties.
- tužīties Tūļāties, vilcināties.
- žegot Tūļāties, vilcināties.
- tulstīties Tūļāties; vilcināties.
- ķerzāties Tūļīgi strādāt, vilcināties.
- vilkt gumiju vilcināties, kavēties
- pist bobi vilcināties; tūļāties.
vilcināties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV