aizsist
Lietojuma biežums :
aizsist 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Sist ciet.
1.2.Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
2.Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst.
2.1.Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
2.2.Pēkšņi pārtraukt (elpu).
3.Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
4.lieto: reti Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
5.sarunvaloda Aizņemt, rezervēt.
Stabili vārdu savienojumiAizsist ausis.
Avoti: LLVV, Žrg, KZ
Korpusa piemēri