apgudrot
apgudrot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apgudroju | apgudrojam | apgudroju | apgudrojām | apgudrošu | apgudrosim |
2. pers. | apgudro | apgudrojat | apgudroji | apgudrojāt | apgudrosi | apgudrosiet, apgudrosit |
3. pers. | apgudro | apgudroja | apgudros |
Pavēles izteiksme: apgudro (vsk. 2. pers.), apgudrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apgudrojot (tag.), apgudrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apgudrotu
Vajadzības izteiksme: jāapgudro
Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
Saistītās nozīmespārlikt, apdomāt, apsvērt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pārlikt4 — Pārdomāt (1).
apdomāt1 — Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
apsvērt1 — Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt.
Hiponīmi
apcerēt1 — Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos); pārdomāt.
apprātot1 — Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam).
aprēķināt2 — Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
Hiperonīmi
domāt1 intransitīvs — Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
funktierēt1 — Domāt; plānot.
gudrot1 — Kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
prātot1 — Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
prātuļot1 — Prātot.
punktierēt1 — Prātot, gudrot.
spriest1 — Veidot spriedumu (1).
štukot1 — Gudrot, domāt.
Avoti: EH