prātot
Lietojuma biežums :
prātot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | prātoju | prātojam | prātoju | prātojām | prātošu | prātosim |
| 2. pers. | prāto | prātojat | prātoji | prātojāt | prātosi | prātosiet, prātosit |
| 3. pers. | prāto | prātoja | prātos | |||
Pavēles izteiksme: prāto (vsk. 2. pers.), prātojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: prātojot (tag.), prātošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: prātotu
Vajadzības izteiksme: jāprāto
Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
PiemēriTaču ilgi prātot viņam nebija laika, vajadzēja rīkoties.
Piemēri
- Taču ilgi prātot viņam nebija laika, vajadzēja rīkoties.
- "Kaut kas jādara," dūņās sēdēdams, prātoja Lībietis.
- Prātoju, kur nakts melnumā lai ņem ledu šampanietim?
Saistītās nozīmesdomāt, prātuļot, spriest, punktierēt, funktierēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
domāt1 intransitīvs — Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
prātuļot1 — Prātot.
spriest1 — Veidot spriedumu (1).
punktierēt1 — Prātot, gudrot.
funktierēt1 — Domāt; plānot.
štukot1 — Gudrot, domāt.
gudrot1 — Kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
Hiponīmi
apdomāt1 — Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
apgudrot1 — Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
apsvērt1 — Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt.
atrisināt2 — Domāšanas, pētīšanas rezultātā atrast atbildi.
izdomāt1 — Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
izspriest1 — Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
padomāt1 — Neilgu laiku, mazliet domāt.
pārlikt4 — Pārdomāt (1).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: prātošana1 — Apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana.
Darīt ↔ Abstrakts nojēgums: prāts1 — Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit