aplamīgs
Lietojuma biežums :
aplamīgs apvidvārds
Muļķīgs, neprātīgs.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tagad tuvojās Ziemsvētki, un viņš ciest nevarēja šo laiku, un ne jau tāpēc, ka tika svinēta dzimšanas diena viņa nāvīgajam ienaidniekam, kurš viņam bija nolaupījis Uršuli, bet vienkārši nevarēja ciest un viss: nevarēja ciest visu to nevajadzīgo pompu aukstumā un sniega pļurzā, visu to tēloto, aplamīgo prieku, tos cukurotos ābolus, pīrāgus, ceptos kapaunus un pārkaltētās, nesakožamās zosis, vaska silītes ar sūnām, salmiem un papīra puķēm, to visa apsvētīšanu Ziemsvētku rītā, un nu jau ļaudis apsvētīja ne tikai savas mājas, labību un lopus, bet arī savas karietes un visādas dārgas mantas, - un vai tad tā nebija muļķīga profanācija?
- vēl nedēļu nedēļām meklēja šuneli tukšajās, neapdzīvotajās istabās, apakšstāva telpās un kupenās ap muižu, taču Jons Kareivis zināja, ka šī meklēšana ir veltīga, – toreiz, atgriezies no medībām tukšām rokām, pareizāk, ar tukšu roku, viņš nešaubījās, ka kundzes dzīvība ir vērtīgāka par tā aplamīgā kvekšķa dzīvību, – šuneli te turēja tikai skaistumam un izpriecai, taču necik daudz skaistuma no viņa vairs nebija atlicis, tikai kauli un āda, to viņš varēja apliecināt, jo pats ar vienīgo roku nopūlējās, to dīrādams, taču šāds tāds virums no viņa tik un tā sanāca, un tieši tas dabūja kundzi atpakaļ uz kājām, taču viņai pašai labāk bija to nezināt, jo lai jau būtu vārnas un gliemeži, taču zupu, kas izvārīta no agrākā mājas mīluļa, kundze diez vai būtu ņēmusi mutē, un Jonam Kareivim bailēs pamira sirds, tikai iedomājoties vien, ka viņa nepiedotu, ja šī būšana nāktu gaismā.