aplamnieks
Lietojuma biežums :
aplamnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aplamnieks | aplamnieki |
| Ģen. | aplamnieka | aplamnieku |
| Dat. | aplamniekam | aplamniekiem |
| Akuz. | aplamnieku | aplamniekus |
| Lok. | aplamniekā | aplamniekos |
aplamniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aplamniece | aplamnieces |
| Ģen. | aplamnieces | aplamnieču |
| Dat. | aplamniecei | aplamniecēm |
| Akuz. | aplamnieci | aplamnieces |
| Lok. | aplamniecē | aplamniecēs |
Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
Saistītās nozīmestukšpakausis, pampaks, ambīlis, nesapraša.
Saistītās nozīmes
Saistīts ar
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudris1 — Muļķis.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
trulprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpakausis1 — Muļķis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tupaks1 — Muļķis.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.
- Es saku, aplamnieks tu esi
- Tādus aplamniekus , kas vīna par daudz lieto , var piemeklēt
- Apzinādamies , ka Teda uztverē esmu nožēlojams aplamnieks , atkārtoju pie sevis Ķenča vārdus
- Nabags , kas savā rimtumā staigā , ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām un pie tam bagāts