apmuļķot

Lietojuma biežums :

apmuļķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Apzināti maldināt; piemānīt.

Saistītās nozīmespiemānīt, apmānīt, iebāzt maisā, paķert uz mušku.

2.Ar viltu, negodīgi izmantot.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri