aprīt
Lietojuma biežums :
aprīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Satvert un norīt (parasti par dzīvniekiem); norīt.
1.1.sarunvaloda Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
Saistītās nozīmesnolocīt, noēst, notiesāt, veikt, izēst, apēst.
Stabili vārdu savienojumiAprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes).
2.Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
3.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts; patērēt (daudz vai visu).
3.1.Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
3.2.Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
3.3.Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
Stabili vārdu savienojumi(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt). Dzīvu apēst (arī aprīt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri