aprīvēt | Tēzaurs

aprīvēt

Lietojuma biežums :

aprīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).

1.1.Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri