apslaucīt
Lietojuma biežums :
apslaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
1.1.Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
2.apvidvārds Slaukot (ar slotu), pavirzīt zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri