arestēt
Lietojuma biežums :
arestēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju).
Saistītās nozīmespaņemt, saņemt, apcietināt.
Tulkojumicollar, nail, apprehend, arrest, pick up, nab.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri