atšļukt
Lietojuma biežums :
atšļukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
1.1.sarunvaloda Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) — par cilvēku.
2.sarunvaloda Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
3.Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
3.1.Atslīdēt uz mugurpusi.
4.parasti formā: trešā persona Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri