Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa tēva Aristona sencis bija pēdējais Atikas valdnieks ( basilejs) Kodrs, bet mātes sencis bija Solons.
- Vārti kā jau vārti, no dzelzs, sarūsējuši, tie nemaz nav līdzīgi Konstantinopoles Zelta vārtiem, pa kuriem, svinīgi sekodami Dievmātes ikonai, pazemības un dievbijības pārņemti, iesoļoja basileji, atgriezdamies ar uzvarām pār vestgotu vai bulgāru barbariem, tomēr mēs pa tiem ieejam lepni un bērnišķīgas augstprātības pilni, mums nav nekādas saprašanas par to, kādā caurumā mēs ielienam uz diviem gadiem...
- "Ķernosļiva, ķernosļiva" — klaigāja karavīri, bāzdami mutē un kabatās savvaļas būkas, un pat šakāļi neko nevarēja padarīt: tik daudz plūmju, bet vīru — gandrīz vesels bataljons, ne velna tu nesavaldīsi tādu izsalkumu un kāri pēc augļiem, — gatavās plūmes šķīda starp pirkstiem, to sula tecēja gar badīgajām mutēm, putekļaini karavīru zābaki bradāja zemē nobirušo augļu kārtu, kas acumirklī pārvērtās tumši dzeltenā putrā, bet pakalna galā stāvošais basilejs turēja rokā vīnogu ķekaru un greizi smīnēja, skatīdamies uz šo haotisko, neprātīgo dionīsiju rituālu...
- Persiešu šahanšahu senie grieķi dēvēja par „ Dižo basileju“ ( Βασιλεὺς μέγας).
- Arī Maķedonijas Aleksandrs, pēc tam tā " diadohi" sevi dēvēja par basilejiem.