beigt
Lietojuma biežums :
beigt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājs
Locīšana
1.Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
1.1.Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
1.2.sarunvaloda Pilnīgi izgatavot (piemēram, priekšmetu).
2.Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
3.Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
4.Pārtraukt (darbību, procesu).
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
5.sarunvaloda; parasti kopā ar: "nost" vai "kopā" Ļoti bojāt.
Stabili vārdu savienojumiBeidz klabināt nadziņus. Beigt ciest. Nevarēt vien beigt.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri