beigts
Lietojuma biežums :
beigts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
1.Divd. → beigt.
2.Tāds (dzīvnieks), kas zaudējis dzīvību; nedzīvs.
Stabili vārdu savienojumiBeigts kas beigts.
2.1.Iznīcis, gājis bojā (par augiem).
2.2.sarunvaloda Miris, nedzīvs (par cilvēku).
2.3.Nāvei, bojā ejai nolemts; neglābjams.
3.sarunvaloda Ļoti slims; sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks); vājš nevarīgs.
3.1.Ļoti slims (piemēram, par cilvēka ķermeņa daļām).
3.2.Stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem); nederīgs.
4.sarunvaloda Zaudēts (par īpašumu).
4.1.Zaudēts, izbeigts (par stāvokli, attiecībām, arī jūtām).
4.2.Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
4.3.Izzudis, izgaisis.
Stabili vārdu savienojumiBeigta balle. Beigts un pagalam. Beigts var palikt.
Avoti: LLVV, MiV, KnV
Korpusa piemēri