bezmēra
Lietojuma biežums :
bezmēra nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; vīriešu dzimte; lieto: pareti
1.Tāds, kam nav noteikta mēra, normas.
2.Ļoti liels, ārkārtīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trīs bezmēra atlaidām, vēl copes bija, kad aizgāja.
- Ķīšus kāva, ka var nokaut: uzsēdās uz bezmēra, kājas salika krustiem, vajadzēja adatā ievērt, reti kad ievēra.
- Ir bijis bezmēra daudz situāciju, apriori sagatavotu lamatu un arī nejaušību, kurās tālaika aktīvākie cilvēki totalitārisma akvatorijā varēja pēkšņi atrasties pie vienas, otras vai trešās bojas.
- Viņš mēģināja apsēstību aizdzīt ar sasodīti spalgu un trokšņainu rīta ziņu sametumu, kuru pats neklausījās, bezmēra stipru, ēdamkarotēm bērtu brazīliešu kafiju, mācekļu izdzenāšanu pa darbnīcas mansardu sen neesošu griežamkaltu meklējumos.
- Katrs mūznis, bezmēra slinkuma dzīts, vienmēr centās sava laiskuma atvieglināšanai kalpināt otru mūzni, kaut vai, lai tas viņa vietā sakošļātu cīpslainu gaļu; pat savu brāli mūznis mēģināja noslaktēt vai apēst, vai aplaupīt, vai apmānīt; viņi iemanījās cits citu ēst palēnām, pat vēl dzīvu, bez kādas nokaušanas, vai vienkārši pataisīja otru sev sargsuņa vietā, taču nekad nedarīja neko paši, bet lika to darīt savām vārdu žurgām vai uzpariktēm; paši viņi bija par dīku, lai pildītu savas iegribas.