brūnot
Lietojuma biežums :
brūnot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | brūnoju | brūnojam | brūnoju | brūnojām | brūnošu | brūnosim |
| 2. pers. | brūno | brūnojat | brūnoji | brūnojāt | brūnosi | brūnosiet, brūnosit |
| 3. pers. | brūno | brūnoja | brūnos | |||
Pavēles izteiksme: brūno (vsk. 2. pers.), brūnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brūnojot (tag.), brūnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brūnotu
Vajadzības izteiksme: jābrūno
Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Siliņš secināja, ka 20. gadsimta pirmajos četros gados “ Zeltiņš savieno paasu otas triepumu ar smalkjūtīgu krāsu ziedu – pelēcīgi zilganos, zaļotos, iedzelteni brūnotos, te atkal mirdzošākos, skanīgākos toņos”.
- 1970. gadā latviešu mākslinieku grupas izstādē Milts eksponēja, “ ne bez ironiskas pieskaņas, pelēki brūnotos toņos spēcīgi uzgleznoto “ Cūku svētdienu” ar vepriem aplokā, ekspresīvu atslīdienu kādā citā pasaulē”, un līdz ar to Jānis Siliņš secināja, ka “ cilvēka dvēsele un māksla neizdibināmas, ar olekti neizmērījamas.”
- 1298. gadā ordeņa brāļi viņu sagūstīja Turaidas pilī, bet Livonijas ordenis tika smagi sakauts kaujā pie Turaidas 1298. gadā, kurā krita arī ordeņa mestrs Brūno.
- Brūno politiķis , vadošs LSDSP darbinieks Kalpaks , Oskars pulkvedis ,
- Apmetuma krāsojums un apdare veiksmīgi imitēja gan sarkano ķieģeļu mūri , gan brūno akmens sienu