brākšķēt

Lietojuma biežums :

brākšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	brākšķu	brākšķam	brākšķēju	brākšķējām	brākšķēšu	brākšķēsim
2. pers.	brākšķi	brākšķat	brākšķēji	brākšķējāt	brākšķēsi	brākšķēsiet, brākšķēsit
3. pers.	brākšķ	brākšķēja	brākšķēs

1.Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.

2.apvidvārds Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.

3.apvidvārds Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.

Avoti: LLVV, LivP

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	brākšķu	brākšķam	brākšķēju	brākšķējām	brākšķēšu	brākšķēsim
2. pers.	brākšķi	brākšķat	brākšķēji	brākšķējāt	brākšķēsi	brākšķēsiet, brākšķēsit
3. pers.	brākšķ		brākšķēja		brākšķēs