bukņīt | Tēzaurs

bukņīt

Lietojuma biežums :

bukņīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

Locīšana

Vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bokņīt; buknīt.

Stabili vārdu savienojumiBukņīt augšā. Bukņīt kopā.

Avoti: LLVV, ViV, LivP

Korpusa piemēri