burbulēt

Lietojuma biežums :

burbulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: reti

Locīšana

2.apvidvārds Neskaidri runāt.

Avoti: LLVV, KnV

Korpusa piemēri