burties
Lietojuma biežums :
burties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
PiemēriPaklīda valodas, ka Karlīne būrusies, ar raganīgām izdarībām saukusi palīgā nešķīstos spēkus.
2.sarunvaloda Cītīgi pētīt, meklēt, izzināt informāciju.
PiemēriDroši vien nevajadzēja pārāk burties pa vecajiem papīriem, it sevišķi jau nu atkal pārlasīt Ineses vēstules, pedinstitūta laikos sūtītas no Liepājas.
3.sarunvaloda Ņemties, darboties (gar kaut ko).
PiemēriNetālu simpātisks jauns cilvēks ar kaukāzieša ārieni būrās ap mangalu, vienā laidā pienesdams galdam jaunus iesmus.
4.sarunvaloda Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
Piemēri— Ko jūs šodien buraties, ko smejaties visu laiku, Antoņina Izidorovna?
Avoti: LLVV, Žrg, T
Korpusa piemēri:šeit