deja
Lietojuma biežums :
deja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deja | dejas |
| Ģen. | dejas | deju |
| Dat. | dejai | dejām |
| Akuz. | deju | dejas |
| Lok. | dejā | dejās |
1.Mākslas darbs ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku; attiecīgo kustību kopums.
Piemēri- Vai jūs neatteiktos no dejas?
Piemēri
- - Vai jūs neatteiktos no dejas?
- Tūlīt pat pie manis pienāca atlētiska izskata vīrietis, nedaudz līdzīgs Fredijam Merkūrijam jaunībā, un uzaicināja uz deju.
- Eidis pēc izrādēm vienmēr ieradās uz balles pēdējo deju.
- Mēs nodejojām divus vai trīs rokenrolus, un tad pienāca lēnā deja.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
alemande1 — Lēna deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā; radusies Vācijā, kopš 16. gs. izkopta Francijā.
allemande1 — Sena, mierīga rakstura deja lēnā tempā.
bačata1 — Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm.
baronga1 — Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim.
beguine1 — Latīņamerikas deja mierīgā ritmā.
bergamaska1 — Sena itāliešu deja četru ceturtdaļu taktsmērā.
blekbotoms1 — Sarīkojumu deja ar straujām un stūrainām kustībām (20. gs. 20. gados).
bosanova1 — Mierīga sambai līdzīga deja, cēlusies Brazīlijā, 20. gs. 60. gadu sākumā.
bostonvalsis1 — Liriska, nereti arī sentimentāla rakstura amerikāņu salona deja, lēnā valša paveids 3/4 taktsmērā.
breikdānss1 — Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
breiks1 — Dinamiska deja ar akrobātikas elementiem; populāra 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; breikdānss; breikdenss.
bugivugi2 — Ātra, ritmiska deja.
buto2 — Japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē.
čačača1 — Latīņamerikas tautu deja; sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
calata1 — Sena itāliešu deja, izpildāma divdaļu taktsmērā, mierīgā tempā.
čardašs1 — Ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā.
čarlstons1 — Amerikāņu sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā.
dāmu deja1 — Deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
dancis2 — Latviešu etnogrāfiska deja.
diksis1 — Sarīkojumu deja.
džaivs1 — Ātra sarīkojumu deja.
džiga1 — Strauja, dzīvespriecīga īru deja.
džigs1 — Ātra deja.
džummas1 — Kāda rindu deja (rotaļa).
fokstrots1 — Sarīkojumu pāru deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā.
folija1 — Sena spāņu un portugāļu deja ar dziedāšanu 3/4 taktsmērā; 18. gs. instrumentālā mūzikālēns, svinīgs raksturs.
forlana1 — Ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos.
fransēze1 — Franču sarīkojumu deja 19. gs. 6/8 un 1/4 taktī ar vairākām tūrēm.
furianta1 — Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu.
furiants1 — Ātra bohēmiešu deja ar asiem akcentiem un mainīgu taktsmēru.
galjarda1 — Sena itāliešu deja ar lēcieniem mērenā tempā; gaļjarda.
gaļjarda1 — Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā.
galops2 — Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā.
gambuha1 — Rituāla baliešu deja.
gvachira1 — Spāniešu deja, kurā 3/4 takts pastāvīgi mainās ar 6/8 takti; izplatīta variētā veidā arī Kubā.
habanera1 — Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
haka1 — Tradicionālā maoru stājas deja ar izkliegtu pavadījumu.
haligali1 — Sarīkojumu deja (20. gs. 60. gadu otrajā pusē).
hiavata1 — Sarīkojumu deja.
hota1 — Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā.
jukuris2 — Aušīga deja.
kačuča1 — Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm.
kadriļa1 — Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika.
kagura1 — Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas.
kankāns1 — Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
karioka1 — Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā.
keikvoks1 — Sarīkojumu deja 2/4 taktsmērā.
kikapū1 — Sarīkojumu deja.
konga1 — Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
kontradanss1 — 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
kontrdancis1 — Kontrdeja.
kontrdanss1 — Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā.
kontrdeja1 — Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
korrobori1 — Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
korroborisms1 — Austrālijas aborigēnu ceremoniāldeja dziesmu un mūzikas pavadījumā.
kotijons1 — Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids.
kotiljons1 — Viesību deja, kura sastāv no vairākām atsevišķām dejām (valša, mazurkas, polkas) un rotaļām.
krakovjaks2 — Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
kreicpolka1 — Krustpolka - populāra deja 19. gs. beigās.
krustpolka1 — Populāra deja 19. gs. beigās; kreicpolka.
kujavjaks1 — Mazurkai līdzīga poļu deja mierīgā tempā.
kurante1 — Itāļu cilmes galma deja, sākotnēji 2/4 vēlāk 3/4 taktsmērā.
kviksteps1 — Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika.
lambada1 — Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
lambetvoks1 — Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados.
lansjē1 — Senlaicīga balles deja, kadriļas paveids.
legonga1 — Stilizēta baliešu deja, ko izpilda galvenokārt jaunas meitenes.
letkiss1 — Sarīkojumu deja ar tautasdejas raksturu (populāra 20. gs. 60. gadu otrajā pusē); dejotāji atrodas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
lipsi1 — Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
lupatdancis1 — Deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata.
mambo1 — Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
manola1 — Spāņu deja.
maskarāde2 vēsturisks — Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
masteriks1 — Kāda deja.
matasens1 — Joku deja ar koka zobeniem.
matelote1 — Franču matrožu deja, 2/4 taktsmērs, temps dzīvs, straujš.
matlots1 — Franču matrožu deja, līdzīga žīgai1(1).
mazurka1 — Poļu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
medisons1 — Sarīkojumu deja (20. gs. 60. gados).
menuets1 — Cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
milarete1 — Kāda deja.
milonga1 — Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota.
minjona1 — Viesību deja, trīs ceturtdaļu taktsmērā; pēc sava rakstura tuva valsim; radās 19. gs. beigās (20. gs. sākumā).
moreska2 — Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
onestep1 — Viesību deja divdaļīgā taktī un ātrā tempā, saukta arī par šīberi; vansteps.
pačanga1 — Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
padedē1 — Pāru deja klasiskajā baletā.
padekatrs1 — Sarīkojumu deja 12/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
padekatrs2 — Baletā - deja četriem dejotājiem.
padespaņs1 — Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika.
padetruā1 — Baletā - deja trim dejotājiem.
papiljons1 — Balles pāru deja.
pasakalja1 — Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
pasodoble1 — Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
passamezzo1 — Sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
pavana1 — Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās.
pēcdeja1 — Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
polka1 — Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika.
polka mazurka1 — Viesību deja, kas radusies Francijā, apvienojot polkas soļus ar mazurkas ritmu un metru.
polonēze1 — Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
pretdeja1 — Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls.
raksturdeja1 — Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
regtaims2 — Sarīkojumu pāru deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
reinlenders1 — Vācu cilmes sadzīves deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
rīls1 — Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā.
rokenrols1 — Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
roks2 — Rokenrols - dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
rotaļdeja1 — Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
rumba1 — Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā.
salsa1 — Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
samba1 — Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā.
sarabanda2 — Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
šeiks1 — Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
šēna1 — Kāda deja.
šēns1 — Kāda deja.
serpentīna1 — Savāda deja.
shimmy1 — Amerikāņu salondeja 4/4 taktī.
skadriņš1 — Kadriļa, pāru deja.
šķēdnieks1 — Kāda deja.
šotiņš1 — Veclaiku deja.
steps1 — Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika.
svings2 — Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika.
tamburīns3 — Sena franču deja, ko izpildīja straujā tempā flautas un tamburīna pavadījumā.
tango1 — Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
tarantella1 — Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
tautas deja1 — Senākais sadzīves horeogrāfijas izpildījuma veids; horeogrāfiskā folklora.
tautasdeja1 — Tautas deja.
tautiņdeja1 — Tautas deja.
tedeska1 — Lendleram un valsim tuva deja trijdaļu metrā; izplatīta Eiropā 18. gs. un 19. gs. sākumā.
trepaks1 — Sena ukraiņu cilmes deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
tripaks1 — Kāda sena, jautra deja ar kāju piesišanu.
trots1 — Riksis; kāda deja.
tūsteps1 — Amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados.
tvists1 — Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
valsis1 — Sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
vansteps1 — Ātra sarīkojumu deja.
Saistīts ar
dance macabre1 — Nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam.
danse macabre1 — Nāves deja.
horeogrāfija2 — Kompozicionālā izveide (dejai, deju uzvedumam, baletam).
makabrs1 — Miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi.
solonumurs1 — Tas (dziesma, skaņdarbs, deja u. tml.), ko izpilda viens cilvēks.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Rezultāts ↔ Darīt: dejot1 — Veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
Stabili vārdu savienojumiDāmu deja. Deju mūzika. Krusta deja.
Stabili vārdu savienojumi
- Dāmu deja frazēma — deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- Deju mūzika kolokācija — mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
- Krusta deja — kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
- Spoku deja vārdkoptermins; joma: reliģija — deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
1.1.parasti formā: vienskaitlis Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
PiemēriKādreiz es sevi visu atdevu dejai.
Piemēri
- Kādreiz es sevi visu atdevu dejai.
- Es nebiju gatava atteikties no dejošanas, es varēju upurēt un upurēju dejas vārdā.
- Viņš man mācīja visu par deju, par to, kur un kā dabūt enerģiju, kā to pareizi izmantot un daudz, daudz ko citu.
Saistītās nozīmesmāksla.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
māksla1 — Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
Saistīts ar
horeogrāfija1 — Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Cits ↔ Darīt: dejot1 — Veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
Stabili vārdu savienojumiBrīvā deja. Klasiskā deja.
Stabili vārdu savienojumi
- Brīvā deja kolokācija — dejas forma, kas izveidojās ap 1900, paredz brīvu horeogr. risinājumu, stingri neievērojot klasiskā baleta likumus.
- Klasiskā deja vārdkoptermins — horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
1.2.Mūzika, kas paredzēta dejošanai; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
PiemēriKad ballītēs orķestris spēlēja pēdējo deju, tikai retu reizi mājās vajadzēja doties vienam pašam.
Piemēri
- Kad ballītēs orķestris spēlēja pēdējo deju, tikai retu reizi mājās vajadzēja doties vienam pašam.
- No Napoleona villas skanēja tāla, klusa deju mūzika.
- Muzikanti iesāk kārtējo šlāgeri, tā ir atvadu deja.
Saistītās nozīmesbičkus, menuets, kadriļa, svings, rokenrols.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
bičkus2 — Sena latviešu dejas melodija.
bolero1 — Spāņu tautasdeja 3/4 taktsmērā ar raksturīgām trioļu formulām, mērenā tempā, bet spriegā, sakāpinātā raksturā; šīs dejas mūzika.
kadriļa1 — Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika.
kankāns1 — Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
krakovjaks1 — Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
lezginka1 — Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
mambo1 — Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
mazurka1 — Poļu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
menuets1 — Cēla, lēna 17. gs. franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
pačanga1 — Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
padekatrs1 — Sarīkojumu deja 12/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
padespaņs1 — Sarīkojumu deja “pas d’Espagne”, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām; šīs dejas mūzika.
pasodoble1 — Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
polka1 — Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika.
polonēze1 — Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
regtaims2 — Sarīkojumu pāru deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
rokenrols1 — Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
salsa1 — Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
šeiks1 — Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
sirtaki1 — Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
svings2 — Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika.
tango1 — Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
tvists1 — Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
valsis1 — Sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
1.3.pārnestā nozīmē Strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana vai (parasti kukaiņu) lidināšanās.
PiemēriTik vien spēju kā kurināt kamīnu un truli blenzt liesmās, to vieglajā dejā.
Piemēri
- Tik vien spēju kā kurināt kamīnu un truli blenzt liesmās, to vieglajā dejā.
- Kā parasti, viņa raudāja tā, lai nevienu netraucētu; šobrīd traucēti varēja justies vienīgi putekļi, kuri dejoja kādu līksmu deju saules staros, kas iespīdēja caur logu.
- Milzīgas baltas pārslas griezās dīvainā dejā, it kā nespēdamas nekur rast mieru.
Saistītās nozīmesvirpulis.
Saistītās nozīmes
Aptuvenie sinonīmi
griešanās1 — Kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi; grieze2.
virpulis1 — Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Rezultāts ↔ Darīt: dejot1.5 — Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiBišu dejas.
Stabili vārdu savienojumi
- Bišu dejas vārdkoptermins; joma: biškopība — kustību kopums, ar kurām darbabites nodod citām bitēm stropā informāciju par nektāra vai citu saldvielu atradnēm.
2.parasti formā: daudzskaitlis Sarīkojums, kurā notiek dejošana.
PiemēriBūs dejas, rotaļas, uguņošana...
Piemēri
- Būs dejas, rotaļas, uguņošana...
- Pēc pusstundas satiku Sandru turpat, kur pirmoreiz — pie deju zāles durvīm.
- Trešajā svinību dienā jau gāja vaļā gan dziesmas, gan dejas un nelaiķis bija veiksmīgi aizmirsts.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
ratiņdejas1 — Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Stabili vārdu savienojumiDejas uz ledus. Izlaist dejas soli. Pa dejas ceļu. Pret dejas ceļu. Saules deja.
Stabili vārdu savienojumi
- Dejas uz ledus vārdkoptermins — daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām.
- Izlaist dejas soli sarunvaloda, frazeoloģisms — padejot.
- Pa dejas ceļu vārdkoptermins — tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa labi, pretēji pulksteņa rādītāja virzienam
- Pret dejas ceļu vārdkoptermins — Tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa kreisi, pulksteņa rādītāja kustības virzienā.
- Saules deja vārdkoptermins; joma: reliģija — ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
Avoti: LLVV, VE, TWN
Korpusa piemēri:šeit