dievināt

Lietojuma biežums :

dievināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: dievini (vsk. 2. pers.), dieviniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: dievinot (tag.), dievināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: dievinātu

Vajadzības izteiksme: jādievina

1.Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

pielūgt₂ intransitīvs — Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.

Gradācijas jēdzienu grupa

mīlēt₂ — Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu.

mīļot₃ — Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; mīlēt₂.

pieciest₁ — Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.

ieredzēt₃ formā: noliegums — Izjust naidu (pret ko); nīst.

ciest₆ formā: noliegums — Ienīst, turēt ļaunu prātu.

nīdēt₁ — Nīst.

nīst₁ — Just naidu (pret kādu).

ienīst₁ — Izjust naidu (pret kādu); nīst (parasti spēcīgi).

iekosties₄ sarunvaloda — Neieredzēt, ienīst.

ieraudzīt₃ formā: noliegums — Ienīst.

turēt ļaunu prātu (uz kādu)₁ — Būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).

dievināt₁ — Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.

pielūgt₂ intransitīvs — Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.

1.1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Izjust ārkārtīgi lielu patiku. [MLVV ]

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

] Viņa bija ļoti ziņkārīga un dievināja kāršu spēli; [...
Pieliekamajā bija pašas skābēti gurķīši, kurus mans draugs savulaik dievināja.
Es viņu mīlu un dievinu, un tā vienmēr būs.”
Vīrieši dievina justies kā varoņi, un tu noteikti dabūsi prasīto.
Abas dievina garākas pastaigas un gatavošanu saviem jau sen apprecētajiem vīriem.