dieviņš
Lietojuma biežums :
dieviņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Dem. → dievs.
2.formā: vienskaitlis Dieviņi — mirušo dvēseles.
3.Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!".
4.Apzīmējums tikai aptuveni zināmajam.
5.Spogulis (pa jokam).
Stabili vārdu savienojumi(Ja) dievs (arī dieviņš) dos. (Tu) dieviņ augstais! Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! Ar to dieviņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri