drīkstēt
Lietojuma biežums :
drīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs
Locīšana
1.Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.
PiemēriTu nemaz nedrīkstēji te māju celt, ja to var nosaukt par māju!
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit