flinte
Lietojuma biežums :
flinte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | flinte | flintes |
| Ģen. | flintes | flinšu |
| Dat. | flintei | flintēm |
| Akuz. | flinti | flintes |
| Lok. | flintē | flintēs |
Šautene, bise.
Saistītās nozīmesplinte, stobrene, vintene, šautne, šautene.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
plinte1 — Šautene.
stobrene1 — Šautene.
vintene1 — Šautene.
šautne2 — Šautene.
šautene1 — Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
Hiponīmi
berdanka1 vēsturisks — Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene.
bise1 — Šautene (medībām).
Hiperonīmi
šaujamierocis1 — Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
Avoti: LME, RB
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Man nav nekādu pistoļu, ir tikai viena šaušanai nederīga flinte.
- Rūdolf, mēs nāksim atpakaļ, tas ir droši, bet tagad jāpārlādē flintes, jāsagrupējas.
- Necik ilgi atpakaļ izcēlās asiņains karš starp Armēniju un Gruziju – katru dienu apm. 1 kritis, 2 ievainoti un 1 flinte kā trofeja.
- slepena raudāšana, klenderēšana pa pilsētu, izdarīšanās bez capote anglaise, nākamā dienā atkal bailes no chaude pisse un hiphondriskas sāpes zināmā vietā, atvadīšanās izjāde – agra celšanās, auksts vējš un negants lietus, slapji ceļi, grūta iešana, ilga stāvēšana purvā, tad negaidīta silta saulīte, jauns un straujš zirgs Желтый, papiross mutē un smuka kara bilde – mirdzoša flintes šāvēju rinda, sauss šāvienu troksnis, ložu žviņģelēšana un signālraķetes spurdziens debesīs, un rāma zirgu dzirdināšana vakarā pie platas, klusi čalojošas upes, un spožs, apaļš mēness pār balto baznīcu zeltītiem kupoliem dziļā, siltā naktī, раорщик Гросвальд.
- Spožu pogu mums nevajag, bet par flintēm gan tiks gādāts.