gleznojums
Lietojuma biežums :
gleznojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gleznojums | gleznojumi |
| Ģen. | gleznojuma | gleznojumu |
| Dat. | gleznojumam | gleznojumiem |
| Akuz. | gleznojumu | gleznojumus |
| Lok. | gleznojumā | gleznojumos |
Glezniecības darbs.
PiemēriNoa samiedza acis un ieskatījās tik pazīstamajā gleznojumā vēlreiz.
Piemēri
- Noa samiedza acis un ieskatījās tik pazīstamajā gleznojumā vēlreiz.
- 20. gs. 20. gadu otrajā pusē mākslas izstādēs biežāk parādās Beļcovas veidotie trauku gleznojumi nekā stājdarbi.
- Gleznojumi uz alu sienām rāda, kā tas tika darīts.
- Ārsts diez ko nesaprata no gleznām, bet šais gleznojumos bija kaut kas tāds, kas viņu ārkārtīgi saviļņoja.
Saistītās nozīmesglezna.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
glezna1 — Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar glezniecības līdzekļiem.
Meronīmi
audekls1 — Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
grunts2 — Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
krāsa2 — Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
rāmis1 — Veidojums (piemēram, no listēm, stieņiem), kas samērā šaurā joslā no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); arī ietvars.
Hiperonīmi
attēls2 — Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Rezultāts ↔ Darīt: gleznot1 — Ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu); atveidot (ko) glezniecības darbā.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit