gribe
Lietojuma biežums :
gribe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gribe | gribes |
| Ģen. | gribes | gribju |
| Dat. | gribei | gribēm |
| Akuz. | gribi | gribes |
| Lok. | gribē | gribēs |
Griba 1.
Saistītās nozīmesraksturs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
griba1 joma: psiholoģija — Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Cits ↔ Būt stāvoklī: gribēt1 — Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Netird tokš man, es gribei papētit to raditai liet,” Minnas tante kļuva nopietna. „
- „Pēliks, es teu gribei uzprasit par vien liet,” no tumši zilā lakata apakšas gaišzilās, raižu pilnās acis pievērsās tētim.
- Bez tam PP jau nu nemaz nebija tik slims , cik gribe ja
- Un ja vini gribes kaut kur nolist via kaa tad nu saksies nemieri
- Katram no jums ir kaadi jauki piedziiwojumi wai atminjas , ko juus gribe