gribēt
Lietojuma biežums :
gribēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gribu | gribam | gribēju | gribējām | gribēšu | gribēsim |
| 2. pers. | gribi | gribat | gribēji | gribējāt | gribēsi | gribēsiet, gribēsit |
| 3. pers. | grib | gribēja | gribēs | |||
Pavēles izteiksme: gribi (vsk. 2. pers.), gribiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gribot (tag.), gribēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gribētu
Vajadzības izteiksme: jāgrib
1.Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
PiemēriUn ko tu gribi?
Piemēri
- Un ko tu gribi?
- Kāpēc tu gribi zināt?
- Kaķis jau gribēja būt labs un mīļoja viņu.
- Pēc tam avīzi varēja ņemt, kas gribēja.
Saistītās nozīmeskārot, kāroties, sapņot, gribēties, vēlēties.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kārot2 — Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties2 — Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
sapņot2 — Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties.
gribēties1 — Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1).
vēlēties1 — Just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt).
ilgoties1 — Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā).
Hiponīmi
alkt1 — Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
izvēlēties1 — Vēlēties, ilgāku laiku lolot vēlēšanos.
patikt2 — Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
patikties2 — Patikt 1(2).
sakāroties1 — Iekāroties, parasti ļoti.
salkt2 — Alkt.
slāpt3 — Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko); alkt.
tiekties1 — Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
tīkot1.1 — Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
tīkoties1 — Tīkot (parasti ko darīt); tikt tīkotam.
tikt2 — Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; patikt 1(2).
tikties2 — Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; tikt 2 (2).
tvīkt5 — Ļoti vēlēties, ilgoties, alkt.
Saistīts ar
domāt4 intransitīvs, sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs — Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Būt stāvoklī ↔ Darītājs (dzīvs): gribētājs1 — Cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt.
Būt stāvoklī ↔ Cits: griba1 — Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības.
Būt stāvoklī ↔ Stāvoklis: griba2 — Tieksme, vēlēšanās.
Būt stāvoklī ↔ Cits: gribe1 — Griba 1.
Būt stāvoklī ↔ Darītājs (dzīvs): gribis1 — Kāds, kas kaut ko vēlas, grib; kārumnieks, alkatis.
Būt stāvoklī ↔ Darītājs (dzīvs): gribulis1 — Tāds, kas daudz un nepacietīgi grib.
Būt stāvoklī ↔ Stāvoklis: gribēšana1 — Vajadzība, vēlme, tieksme (pēc kā).
Būt stāvoklī ↔ Pazīme (lietv): gribība1 — Alkatība, mantkārība, iekāre.
Stabili vārdu savienojumiDara, kā patīk (arī ko grib).
Stabili vārdu savienojumi
- Dara, kā patīk (arī ko grib) — saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
- Dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib) — saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
- Gribēt kā ēst sarunvaloda, frazēma — ļoti gribēt.
- Gribot negribot; gribis negribis kolokācija — neatkarīgi no paša vēlēšanās.
- Negribēt (ne) dzirdēt frazēma — 1. Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.2. Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties.
2.novecojis Varēt, spēt.
Saistītās nozīmesjaudāt, spēt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
jaudāt1 — Spēt, varēt.
spēt1 — Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
varēt1 — Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
Tulkojumipull off, negociate, bring off, carry off.
Tulkojumi
(LV plašāka nozīme) pull off, negociate, bring off, carry off, manage
be successful; achieve a goal; "She succeeded in persuading us all"; "I managed to carry the box upstairs"; "She pulled it off, even though we never thought her capable of it"; "The pianist negociated the difficult runs"
[Princeton WordNet 3.0]
2.1.Būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli.
PiemēriVienīgi brīnījos, ka svars dikti švaki grib kristies.
Piemēri
- Vienīgi brīnījos, ka svars dikti švaki grib kristies.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit