grubināt
grubināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grubinu | grubinām | grubināju | grubinājām | grubināšu | grubināsim |
| 2. pers. | grubini | grubināt | grubināji | grubinājāt | grubināsi | grubināsiet, grubināsit |
| 3. pers. | grubina | grubināja | grubinās | |||
Pavēles izteiksme: grubini (vsk. 2. pers.), grubiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grubinot (tag.), grubināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grubinātu
Vajadzības izteiksme: jāgrubina
1.Grauzt, gremot, lēnām ēst.
Saistītās nozīmeshropņīt, rabāt, žņurīt, miešķēt, števkaiķ.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
2.Izdobt.
3.Slikti vērpt.
Avoti: KV