žņurīt | Tēzaurs

žņurīt

žņurīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	žņurīju	žņurījam	žņurīju	žņurījām	žņurīšu	žņurīsim
2. pers.	žņurī	žņurījat	žņurīji	žņurījāt	žņurīsi	žņurīsiet, žņurīsit
3. pers.	žņurī		žņurīja		žņurīs

Pavēles izteiksme: žņurī (vsk. 2. pers.), žņurījiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: žņurījot (tag.), žņurīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: žņurītu

Vajadzības izteiksme: jāžņurī

žnurīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	žnurīju	žnurījam	žnurīju	žnurījām	žnurīšu	žnurīsim
2. pers.	žnurī	žnurījat	žnurīji	žnurījāt	žnurīsi	žnurīsiet, žnurīsit
3. pers.	žnurī		žnurīja		žnurīs

Pavēles izteiksme: žnurī (vsk. 2. pers.), žnurījiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: žnurījot (tag.), žnurīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: žnurītu

Vajadzības izteiksme: jāžnurī

1.Griezt ar neasu nazi, zāģēt.

2.Nonāvēt, nokaut.

3.Ēst.

Saistītās nozīmesmiešķēt, fresēt, ammāt, ēst, šķīt, gumzīt, juksēt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

miešķēt₃ — Ēst.

fresēt₁ — Ēst.

ammāt₁ — Ēst.

ēst₁ — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.

šķīt_2.1 sarunvaloda — Ēst.

gumzīt₂ žargonisms — Ēst.

juksēt₁ — Ēst.

klemzt₁ — Ēst.

klēzt₁ — Ēst.

kostēt₁ — Ēst.

ķosēt₁ — Ēst.

mūksnīt₂ — Ēst.

paikot₁ — Ēst.

rabāt₂ humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

rubaķ₁ — Ēst.

saūnāt₁ — Ēst.

sormīt₁ — Ēst.

sormēt₁ — Ēst.

šamaķ₁ — Ēst.

števkaiķ₁ — Ēst.

tiesāt₁ — Ēst, parasti ar lielu apetīti.

ževaķ₁ — Ēst.

žraķ₁ — Ēst.

havaķ₁ — Ēst.

hropņīt₁ — Ēst.

iesti₁ — Ēst.

jammāt₁ — Ēst.

jammīt₁ — Ēst.

jamot₁ — Ēst.

kņēkarēt₁ — Ēst.

kovaķ₁ — Ēst.

kropņīt₁ — Ēst.

kušīt₁ — Ēst.

ķellēt₃ žargonisms — Ēst.

glecēt₁ — Ēst.

vanskāt₂ — Ēst.

vaņģīt₂ — Ēst.

veitēt₂ — Ēst.

gremāt₂ ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

flacēt₁ — Ēst.

grepēt₁ — Ēst.

kleksēt₃ nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

klopsēt₁ — Ēst.

knapāt₁ — Ēst.

knauzēt₁ — Ēst.

miegt₅ apvidvārds — Ēst.

murcaveķ₁ — Ēst.

ņammāt₁ — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).

uzjozēt₁ — Ēst.

ņemmāt₁ — Ēst.

steļķēt₁ — Ēst.

ķeselēt₃ novecojis — Ēst.

skrotēt₄ novecojis — Ēst, rīt.

ķemmēt₄ žargonisms — Ēst.

štopēt₄ žargonisms — Ēst.

pulēt₂ žargonisms — Ēst.

likt uz zoba₁ — Nogaršot, ēst (ko).

Hiponīmi

apmuļļāt ēdienu₁ — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.

baroties_1.2 sarunvaloda — Ēst (par cilvēkiem).

čammāt_1.1 — Lēni ēst.

ēst (ar) gariem zobiem₁ — Ēst bez patikas, bez apetītes.

ēst ar gardu (arī saldu) muti₁ — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.

gļēmot₁ — Lēnām ēst.

glemžāt₂ — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.

glemzt₁ — Lēnām ēst.

gņēgāt₁ — Negribīgi ēst.

graušļāt₁ — Grauzt.

grauzt₁ — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).

grauzt_1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.

grubināt₁ — Grauzt, gremot, lēnām ēst.

ieēst₁ — Nedaudz apēst.

iegrauzt₂ sarunvaloda — Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).

ieķest₁ — Kārīgi paēst.

iekopties₂ apvidvārds — Ieēst.

iekost₄ transitīvs — Nedaudz (parasti steigā) ieēst.

iestiprināties₁ sarunvaloda — Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.

kausēt₁ — Daudz ēst.

ķauzēt₂ — Steigšus, skaļi, daudz ēst.

ķepēt_1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.

klecēt₁ — Daudz un kāri ēst.

kledzēt₁ — Rijīgi, steigšus ēst.

klemšāt₁ — Daudz un kāri ēst.

klemst₁ — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.

klencēt₁ — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.

klepsēt₁ — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).

klest₁ — Neglīti, rijīgi ēst.

klezēt₁ — Daudz un kāri ēst; ēst.

kluncīt₁ — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.

kņēgāt₁ — Nelabprāt, bez apetītes ēst.

kņēgāties₁ — Tūļājoties ēst.

kramstīt₂ apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.

krimst₁ — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.

krimst_1.1 — Par cilvēkiem.

leksēt₁ — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).

lepēt₁ — Strēbt, rijīgi ēst.

ņergāties₁ — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.

ņukāt₁ — Dūšīgi ēst.

paēst₁ — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.

rīt_1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.

saēsties₁ — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.

saturēties₃ sarunvaloda — Saēsties.

skribināt_1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.

skrubināt₁ — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.

stiprināties₁ sarunvaloda — Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.

strēbt₁ — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.

sukāt₄ sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.

uzēst₁ — Ieēst (ko).

uzkost₁ — Iekost (4); arī uzēst (1).

vicot₂ transitīvs — Kāri, ātri ēst.

vīkstīt₂ — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.

villāt₁ — Daudz ēst lieliem kumosiem.

žaunāt₁ — Ātri un kārīgi ēst.

žaunāt₂ — Daudz un lēnām ēst.

žubināt₁ — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).

žulināt₂ — Ēst ar bezzobainu muti.

Hiperonīmi

baudīt₂ novecojis — Ēst, dzert; nogaršot.

Tulkojumi

eat

take in solid food; "She was eating a banana"; "What did you eat for dinner last night?"

[Princeton WordNet 3.0]

4.Izgriezt (veļu).

Avoti: ME, EH