gulētājs
Lietojuma biežums :
gulētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
PiemēriFlorence ielūkojās otrā gulētājā dīvāna kastes ārējā malā, kurš, piespiedies finierim, nemitīgi grozījās.
Saistītās nozīmes
Avoti: ĒiV, EH
Korpusa piemēri:šeit