homofonijasieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mūzika
LocīšanaLocīšana
Vsk.
Dsk.
Nom.
homofonija
homofonijas
Ģen.
homofonijas
homofoniju
Dat.
homofonijai
homofonijām
Akuz.
homofoniju
homofonijas
Lok.
homofonijā
homofonijās
Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
Avoti:LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Tomēr šajās iekavās bija ielikta kāda līdz galam neizspēlējama dabas flirta homofonija, un tā visdzīvotspējīgākā bija tieši blakus lineārai dzīvei kā tāds maigu un savādi narcistisku baudu kambarus.
Un tas , ko tu piemineeji , valodnieciibaa sauc par homofoniju vienam vaardam var buut dazaadas atskiriigas noziimes , un sanskrits sajaa zinaa ir iipasi bagaats