iebrukt1
Lietojuma biežums :
iebrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
1.1.Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
2.Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri