iecirst
Lietojuma biežums :
iecirst 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
1.1.Sparīgi ietriekt (kur iekšā, piemēram, lāpstu).
1.2.Strauji iemest, ietriekt.
2.transitīvs Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
2.1.Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
3.intransitīvs; kopā ar: lokatīvs Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
3.1.Strauji skarot (piemēram, ar cirvi, kapli), ievainot.
4.transitīvs Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
4.1.Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
4.2.Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
5.intransitīvs Ar sparu iesist.
Saistītās nozīmesuzsloksnēt, uzpipkāt, uzdiegt, ievilkt, iesist.
6.transitīvs Strauji noliekt un piespiest (galvu, zodu pie ķermeņa).
7.sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes.
8.apvidvārds Iedzelt (par kukaiņiem).
Stabili vārdu savienojumiIecirst (arī iegriezt, ieraut, iesist u. tml.) robu. Iecirst pliķi (arī pļauku).
Avoti: LLVV, KnG
Korpusa piemēri