iecirsties
Lietojuma biežums :
iecirsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties.
1.1.Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
2.Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) — par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem).
2.1.Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) — par rokām, pirkstiem; ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
3.parasti formā: trešā persona Tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) — piemēram, par cirvi, kapli.
3.1.Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) — par robu, caurumu.
4.parasti formā: trešā persona Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā) — piemēram, par vēju, lietu, sniegu.
4.1.Ieurbties (kur iekšā) — par lodēm, šāviņiem.
4.2.Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
6.parasti formā: trešā persona Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri