iekārta | Tēzaurs

iekārta

Lietojuma biežums :

iekārta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	iekārta	iekārtas
Ģen.	iekārtas	iekārtu
Dat.	iekārtai	iekārtām
Akuz.	iekārtu	iekārtas
Lok.	iekārtā	iekārtās

1.Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.

PiemēriJa netaisnīga un noziedzīga ir pati valsts iekārta un vara?

Piemēri

Ja netaisnīga un noziedzīga ir pati valsts iekārta un vara?
- Vainīga ir mūsu valsts iekārta,- Jēkabs iebilda.
Nepietiek nomainīt valdības un iekārtas, ir jāmainās tautai arī.

Saistītās nozīmeskārtība, sabiedriskā iekārta, režīms.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

kārtība₄ — Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta; sabiedrībā izveidojušās attiecības.

sabiedriskā iekārta₁ — Sabiedrisko attiecību sistēma, kas raksturo sabiedrību tās attīstības posmā.

režīms₁ — Valsts politiskā iekārta; valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids.

sistēma₃ — Sabiedriskā iekārta, sabiedriskās iekārtas forma.

Hiponīmi

autoritārisms₁ — Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.

demokrātija₁ — Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.

feodālisms₁ — Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem.

kamera_5.1 vēsturisks — Valsts pārvaldes organizācijas forma Latvijā 1934.-1940. g.

kapitālisms₁ — Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm.

monarhija₁ — Valsts forma, kurā vara pieder vienai personai, kas parasti varu manto; valsts, kurā ir šāda valsts forma.

parlamentārisms₁ — Valsts varas sistēma, kurā likumdevēja institūcija ir parlaments.

republika₁ — Valsts iekārtas veids, kurā augstākās valsts varas institūcijas tiek vēlētas; valsts ar šādu pārvaldes formu.

sociālisms₂ — Sabiedriska iekārta, kas veidota saskaņā ar šo teoriju.

teokrātija₁ — Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.

teokrātija₂ — Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā).

totalitārisms₁ — Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.

verdzības iekārta₁ — Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.

Tulkojumisystem.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) system, system of rules

a complex of methods or rules governing behavior; "they have to operate under a system they oppose"; "that language has a complex system for indicating gender"

[Princeton WordNet 3.0]

2.Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.

PiemēriŠī iekārta gaisu ražo no okeāna sālsūdens, skābekli atdalot no ūdeņraža, un to izspļauj atpakaļ okeānā.

Piemēri

Šī iekārta gaisu ražo no okeāna sālsūdens, skābekli atdalot no ūdeņraža, un to izspļauj atpakaļ okeānā.
Somu biedri solīja tipogrāfijas iekārtu ar kuģi atgādāt uz Rīgu, taču jāsamaksājot iepriekš.
Ņēmām kredītu, salikām katlus, darbojas attīrīšanas iekārtas.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

sistēma_1.1 — Tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.

Hiponīmi

dzinējs₄ — Iekārta, kas ar spēku virza priekšmetu kur iekšā.

kamera₃ — Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.

mehānisms₁ — Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā; arī mašīna, ietaise.

stāvi₁ — Aužamās stelles.

stelles₁ — Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi.

Meronīmi

ierīce₁ — Mehānisks vai elektronisks darba līdzeklis kāda noteikta uzdevuma veikšanai.

Aptuvenie sinonīmi

mašīna₁ — Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.

Tulkojumi

system

instrumentality that combines interrelated interacting artifacts designed to work as a coherent entity; "he bought a new stereo system"; "the system consists of a motor and a small computer"

[Princeton WordNet 3.0]

3.Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai; mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā); mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).

PiemēriTikpat neparasta bija arī mājas iekārta.

Piemēri

Tikpat neparasta bija arī mājas iekārta.
Tas ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, no kura būs atkarīga vannas istabas iekārtu izvēle.
Galvenokārt tiek pasūtītas virtuves iekārtas, tām seko skapji un dzīvojamo istabu iekārtas.

Saistītās nozīmesmēbeles, kopums, komplekss.

Saistītās nozīmes

Meronīmi

mēbeles₁ — Pārvietojamu vai iebūvētu izstrādājumu kopums cilvēkam dzīvojamās vai sabiedriskajās telpās un dažādās cilvēka uzturēšanās vietās.

Hiperonīmi

komplekss₁ — Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu; priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu.

komplekts₁ — Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums.

kopums₃ novecojis — Apvienojums, komplekss.

Tulkojumi

furnishing

(usually plural) the instrumentalities (furniture and appliances and other movable accessories including curtains and rugs) that make a home (or other area) livable

[Princeton WordNet 3.0]

4.parasti formā: vienskaitlis; lieto: reti Iekārtojums₁.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

iekārtojums₁ — Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.

Tulkojumiplacement.

Tulkojumi

placement, arrangement

the spatial property of the way in which something is placed; "the arrangement of the furniture"; "the placement of the chairs"

[Princeton WordNet 3.0]

5.joma: militārās zinātnes Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).

6.joma: informātika Mehānisko, magnētisko, elektrisko un elektronisko ierīču kopums un atbilstošā programmatūra, kas var funkcionēt autonomi vai kā datu apstrādes sistēmas sastāvdaļa.

Avoti: LLVV, MLVV, TWN, D3

Korpusa piemēri:šeit